Gads Turcijā, gads neatņemamas pieredzes studijās ārzemēs

Gadu, ko pavadīju Turcijā, viennozīmīgi varu saukt par labāko laiku savā dzīvē. Jau studiju sākumā biju nolēmusi, ka izmantošu iespēju studēt ārzemēs, līdz beidzot 3.kursā saņēmos un pieteicos Erasmus+ programmai. Man bija nedaudz bail braukt uz svešu valsti vienai pašai, taču par laimi arī mana kursa biedrene pieteicās programmai un mēs nolēmām doties kopā. Izvēlējāmies braukt studēt uz Turciju, Antāliju – Akdeniz universitāti, jo šī universitāte piedāvāja studiju kursus, ko varējām viegli pielīdzināt savai universitātei, kā arī iepriecināja atrastās universitātes ģeogrāfiskais novietojums – kūrortpilsēta  Vidusjūras piekrastē, ko ieskauj kalni un jūra. Pirms braukšanas uz Turciju satraukums bija diezgan liels, jo mēs bijām pirmās, kas devās studēt uz šo universitāti, nebija neviena, kas mums varētu ko pastāstīt, neviens no mūsu universitātes vēl tur nebija bijis. Tomēr satraukumam nebija pamata, Erasmus koordinatore un ESN komanda palīdzēja ar visu iespējamo.

Ierodoties Antālijā, mēs piedzīvojām patīkamu pārsteigumu, secinot, ka priekšstats par valsti un tās iedzīvotājiem ir bijis maldīgs. Turcija spēj pārsteigt ar visu – ar izpalīdzīgajiem un vienmēr smaidīgajiem cilvēkiem, ar elpu aizraujošiem dabas skatiem, gadsimtiem senu vēsturi un turku nacionālo ēdienu, kas mums kā ēdienu gatavošanas studentiem bija īpaši svarīgi. Smieklus un izbrīnu sagādāja arī transportlīdzekļu satiksme, kas likās neizprotama un noritam pilnīgā haosā. Jau pašā sākumā sapratu, ka šeit pie mašīnas stūres noteikti nesēdīšos. Cenas valstī ir diezgan līdzīgas kā pie mums, taču transports un ēdiens ir krietni lētāks. Turcija tik ļoti atšķiras no mūsu pierastās Latvijas, ka tā jāapmeklē un jāizbauda pašam, lai saprastu. Ziemā, kad Istanbulā sniega kārta var sasniegt vairākus centimetrus un pilsētas rosība var apstāties sniegputeņa dēļ, Antālijā cilvēki laiku pavada sēžot pludmalē.

Studijas izvēlētajā universitātē notika angļu valodā, pasniedzēji bija ļoti pretimnākoši un mācības nekādas grūtības nesagādāja. Semestra laikā bija pāris darbi, kas jāizpilda, semestra vidū un beigās katrā priekšmetā eksāmens vai eseja. Dažas lekcijas mums notika kopā ar turku studentiem, kuru studiju programma bija angļu valodā. Tas palīdzēja vieglāk adaptēties viņu ikdienas un studentu dzīvē. Visvairāk par palīdzību jāpateicas ESN organizācijai, kurā darbojas vietējie studenti, kuri visu savu brīvo laiku veltīja mums. Viņi palīdzēja ar dzīvokļa atrašanu, jo universitāte nepiedāvā dienesta viesnīcas, organizēja pasākumus un rīkoja ekskursijas uz galvenajām tūristu apskates vietām. Mēs bijām aptuveni 80 Erasmus studenti, un pateicoties ESN organizācijai, mēs vienmēr visur braucām un visu darījām kopā, piedalījāmies ļoti daudzos pasākumos kā brīvprātīgie, palīdzējām organizēt festivālus kampusa teritorijā. Mēs centāmies ceļot un apskatīt valsti jebkurā brīvā brīdī, kā rezultātā pēc pus gada bijām apceļojušas visas populārās un ne tik populārās vietas. Mēs tik ļoti iemīlējām šo valsti un universitāti, ka pagarinājām studiju līgumu un palikām studēt Antālijā vēl vienu semestri.

Tas, ko ieguvu priekš sevis, studējot šajā programmā, nav pielīdzināms nekam citam, kas līdz šim tā būtu iespaidojis manu dzīvi. Es ieguvu daudz jaunu draugu, iepazinu ne tikai turku kultūru, bet arī iepazinu citu valstu pārstāvju vērtības un tautu īpatnības, apceļoju neskaitāmas pilsētas un vietas, uz kurām parastie tūristi nekad nedotos, kā arī, protams, uzlaboju angļu valodas zināšanas. Šis piedzīvojums noteikti mainīja manu skatu uz dzīvi, un rakstot šo stāstu man gribas iedvesmot visus studentus - lai cik ļoti sākums šķistu grūts un neiespējams, ir jātic saviem spēkiem, izmantojiet izdevību un brauciet! Tas ir tā vērts!

Elza Ošenberga

2015./2016. studiju gads