Pārlekt uz galveno saturu

Profilakse, sabiedrības izglītošana un starpnozaru sadarbība – stūrakmeņi AMR ierobežošanā

Attēla autors: No LBTU arhīva

12. novembrī noslēdzās pirmais "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas seminārs", kas Institūtā BIOR pulcēja vairāk nekā 50 ekspertu no cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoriem. Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kas var kalpot par labās prakses piemēru, jo antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanā iesaistīti arī vides jomas pārstāvji. Pasākumā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) pārstāvēja Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) dekāns Kaspars Kovaļenko. 

Atklājot semināru, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta direktore Antra Briņķe uzsvēra, ka šis ir vēsturisks brīdis starpsektoru sadarbības attīstībā, jo pirmo reizi visu trīs sektoru eksperti pulcējās kopīgā AMR ierobežošanai veltītā pasākumā. Šis notikums ir vairāku gadu mērķtiecīga darba rezultāts, kura laikā, izmantojot gan Latvijas, gan starptautiskajā sadarbībā gūto pieredzi un zināšanas, tika izstrādāts un apstiprināts “Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam" un izveidots pastāvīgs, tiesiskajā regulējumā nostiprināts starpsektoru sadarbības mehānisms AMR ierobežošanai. 

Institūta BIOR direktore Olga Valciņa uzsvēra savstarpējās uzticēšanās un spējas pielāgoties nozīmi veiksmīgas starpsektoru sadarbības veidošanā. Vienlaikus viņa norādīja, ka sadarbībai jābūt vērstai uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, nosakot skaidrus uzdevumus, īstenojamas aktivitātes un izmērāmus mērķus. 

Visu nozaru eksperti bija vienisprātis, ka antimikrobiālās rezistences mazināšanā būtiska ir slimību profilakse un sabiedrības un profesionāļu izglītošana. Eksperti uzsvēra individuālas pieejas nozīmi cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, kā arī nepieciešamību uzlabot dzīvnieku labturību un veikt efektīvu notekūdeņu attīrīšanu.

Seminārā eksperti pārrunāja, kā kopīgi izmantot un papildināt dažādās nozarēs iegūtos datus. Zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības dati palīdz novērtēt patēriņa tendences. Lai izvērtētu, vai zāles lietotas atbilstoši, vajadzīga arī informācija par konkrētiem ārstēšanas gadījumiem, tostarp diagnozi, zāļu lietošanas mērķi un ārstēšanas rezultātu. Šādas informācijas ieguvē svarīga ir sadarbība ar ārstniecības personām un veterinārārstiem.

Zāļu valsts aģentūras un Slimību profilakses un kontroles centra ekspertes norādīja, ka Latvija jau sasniegusi daļu no Eiropas Savienības Padomes dalībvalstīm izvirzītajiem mērķiem līdz 2030. gadam, tomēr jāturpina darbs, lai samazinātu kopējo antibiotiku patēriņu cilvēkiem un rezistentu baktēriju izraisīto infekciju skaitu.

PVD eksperte sniedza ieskatu veterināro zāļu lietošanā dzīvnieku veselības jomā. Uzsāktā datu uzkrāšana eVETIS sistēmā ilgtermiņā ļaus iegūt pilnīgāku priekšstatu par antimikrobiālo līdzekļu lietošanas tendencēm Latvijā, izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektivitāti un, balstoties uz objektīviem datiem, noteikt jomas, kurās nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi atbildīgas un pamatotas antibiotiku lietošanas veicināšanai. 

Latvijā AMR produktīvajiem dzīvniekiem un pārtikā uzrauga Eiropas Savienības monitoringa ietvaros, kā arī uzraudzību papildina valsts finansēti pētījumi. Šīs uzraudzības mērķis ir iegūt un apkopot datus par AMR tendencēm un izveidot vienotu AMR uzraudzības sistēmu produktīvajiem dzīvniekiem ES. Institūta BIOR eksperte iepazīstināja ar tendencēm, kas novērojamas datos par AMR produktīvajos dzīvniekos. Lai gan antimikrobiālās rezistences mazināšanā dzīvnieku veselības jomā sasniegtie rezultāti vēl nav vienmērīgi un joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, atsevišķās jomās panāktais progress apliecina, ka mērķtiecīgi, sistemātiski un ilgtermiņā īstenoti pasākumi spēj efektīvi samazināt antimikrobiālo rezistenci.

Raksturojot AMR situāciju lolojumdzīvnieku veselības jomā, LBTU eksperts uzsvēra savlaicīgas un atbilstošas infekciju ārstēšanas nozīmi, kā arī nepieciešamību pilnveidot infekciju profilakses un kontroles pasākumus. Vienlaikus nepieciešami plašāki pētījumi, lai labāk izprastu AMR izplatību un iespējamo saistību starp cilvēku un dzīvnieku veselību.

Latvija vides jomā ir aktīvi iesaistījusies vairākos starptautiskos projektos ar mērķi uzlabot un papildināt zināšanas par AMR notekūdeņos, izstrādāt metodes un harmonizēt starptautisko sadarbību, piemēram, EU-WISH un Eionet piloprojekts. 

Pilnīgākai izpratnei par AMR izplatību eksperti rosināja vides uzraudzības datus analizēt kopā ar cilvēku un dzīvnieku veselības, pārtikas aprites un antimikrobiālo līdzekļu patēriņa datiem. Lai Latvijā izveidotu pamatu ilgtermiņa vides uzraudzībai, jāturpina notekūdeņu un virszemes ūdeņu pilotmonitorings un laboratorisko metožu pilnveide un validēšana. Eksperti uzsvēra arī nepieciešamību labāk koordinēt iestāžu darbu un skaidri noteikt to pienākumus.

Latvijas un starptautiskie projekti palīdz pilnveidot laboratoriskās metodes, iegūt jaunus datus par situāciju Latvijā un stiprināt sadarbību. Lai nozaru sadarbību turpinātu, eksperti uzsvēra vajadzību pēc resursiem, kopīgiem pētniecības projektiem un konkrētiem valsts līmenī noteiktiem mērķiem. Tika rosināts turpināt kopīgus seminārus un turpmākās diskusijās un informācijas apmaiņā iesaistīt arī augu veselības ekspertus. 

Semināra galvenais secinājums bija, ka sektoru sadarbība ir svarīgs instruments AMR ierobežošanai, tādēļ ikgadējs AMR komisijas seminārs iesaistītajām institūcijām ir jāturpina.

Semināra norises laiks netika izvēlēts nejauši, katru gadu novembrī starptautiski tiek atgādināts par AMR un visu kopējo atbildību tā samazināšanā. Novembrī atzīmēta Eiropas Antibiotiku diena (European Antibiotic Awareness Day, 18. novembris) un noris Pasaules antimikrobiālās rezistences izpratnes veicināšanas nedēļa (no 18. līdz 24. novembris).

Pasaules antimikrobiālās rezistences izpratnes veicināšanas nedēļa (World AMR Awareness Week) ir ikgadēja starptautiska iniciatīva ar mērķi ir izglītot sabiedrību un veicināt rīcību AMR izplatības ierobežošanai.

Pasaules Veselības organizācija 2026. gada tēmai izvēlējusies saukli “Viena veselība, viena rīcība: novērsīsim antimikrobiālo rezistenci jau tagad” (One Health, One Action: Prevent AMR Now). Tā uzsver, ka šīs globālās problēmas risināšanā svarīga ir ikviena cilvēka un katras nozares līdzdalība. "Vienas veselības" pieeja apvieno dažādu nozaru ekspertus kopīgai izpratnei un saskaņotam darbam, lai efektīvi novērstu AMR veidošanos.

Vairāk informācijas: Pasaules Veselības organizācijas tīmekļvietnē un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) https://antibiotic.ecdc.europa.eu/en/european-antibiotic-awareness-day-eaad-2026.

Par BIOR

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" ir starptautiski atzīts valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā.

Papildu informācijai:
Ilze Čikule

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts “BIOR”
Mob. 20260117
ilze.cikule@bior.lv 
www.bior.lv
https://www.facebook.com/InstitutsBIOR 
https://www.instagram.com/institutsbior/
Linkedin/Valsts zinātniskais institūts BIOR
 

Pievienots 20/11/2026