Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide (S525)

Lauksaimniecības zemēs ierīkotās meliorācijas sistēmas nodrošina optimālu augsnes mitruma režīmu, jo no laukiem, kuros tiek audzēti lauksaimniecības kultūraugi, tiek novadīts liekais ūdens. Novadgrāvji uztver ūdens pieteci no nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai. Lai samazinātu virszemes noteces un saistītā veidā arī ūdens augsnes erozijas pārvietoto augsnes, slāpekļa un fosfora savienojumu tiešu nonākšanu novadgrāvjos, kas īpaši aktuāla aramzemēs izteikta reljefa apstākļos, gar novadgrāvjiem ieteicams veidot buferjoslas, kurās ilgstoši tiek uzturēta dažāda veģetācija. Buferjoslas ir agrovides pasākums, kura ieviešanas mērķis ir aramzemēs uzturēt ar dažādu veģetāciju klātas joslas, kas sekmē samazinātu augsnes, slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšanu ūdenstecēs un ūdenstilpnēs, novērš augu aizsardzības līdzekļu lietošanu tiešā ūdensteču un ūdenstilpņu tuvumā un nodrošina savvaļas apputeksnētāju dzīvotņu veidošanu un saglabāšanu. Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu noteikšana ir nepieciešama, lai atkarībā no ūdensnotekām (novadgrāvjiem) raksturīgajiem sateces baseinu laukumu izmēriem noteiktu atšķirīgus buferjoslu platumus. Teorētisko (aplēses) hidroloģisko lielumu ar dažādu pārsniegšanas varbūtību aprēķinu rezultāti liecina, ka sateces baseinu laukumu izmēri tiešā veidā ietekmē ūdensnotekām (novadgrāvjiem) raksturīgos caurplūdumus un ūdens līmeņus. Sagaidāms, ka ūdensnotekās (novadgrāvjos) ar nelielu sateces baseina izmēru, raksturīgie caurplūdumi būs mazāki un ūdens līmeņi zemāki, attiecīgi samazinās riski augsnes, slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšanai turpmākajos hidrogrāfiskā tīkla posmos.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.

Pētījuma īstenošanā paredzēta sadarbības vai pakalpojuma līguma slēgšana ar valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), jo ZMNĪ, atbilstoši 2010. gada 14. janvārī pieņemtā “Meliorācijas likuma” 15. pantā minētajam, uztur un aktualizē meliorācijas kadastra datus.

Pētījuma īstenošanā paredzēta sadarbības vai pakalpojuma līguma slēgšana ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu kopu (LVM GEO), jo LVM GEO veic meliorācijas kadastra informācijas sistēmas un autorizētas pieejas mobilās lietotnes uzturēšanas darbus un izmaiņu pieprasījumu izstrādi.

Plānoties darba uzdevumi un laika grafiks: