Ceļo un studē, jeb apvieno patīkamo ar lietderīgo

Piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē mani mudināja liela vēlme redzēt, sajust un iepazīt jaunas zemes un tai pat laikā arī darīt ko lietderīgu – studēt! Man tā liekas brīnišķīga iespēja, ko nevajadzētu laist garām, īpaši jau studējot ainavu arhitektūru un plānošanu – var daudz lasīt un klausīties par citu valstu pieredzi un praktizēšanu dažādos jautājumos, bet, ja pats tiešām padzīvo pilnīgi citā vidē, klimatā un kultūrā, tas ļoti ietekmē skatu uz tur esošajām lietām un līdztekus var salīdzināt, vērtēt savas zemes problēmas, vērtības un darbības.

Portugāle (un tieši Faro) saņem ļoti daudz saules un tikpat daudz to arī atstaro caur saviem cilvēkiem – brīnišķīga viesmīlība, atsaucība, smaidi un tāds iedvesmojošs vieglumiņš uz dzīvi! Pat cilvēki, ar kuriem mani saistīja tikai dokumenti un paraksti (piem., mobilitātes ofiss) vienmēr sagaidīja ar smaidu, ieinteresētu attieksmi par to, kā šeit patīk, kā jūtos, ar kādiem ieteikumiem, ko vēl noteikti jāapskata. Dažbrīd ar dzirkstošiem smiekliem! Bet tai pašā laikā esot atbildīgiem un nelokāmiem nopietnās lietās. To pašu varu teikt arī par mācībspēkiem. Citreiz gadījās no universitātes aiziet vēlu vakarā, jo pasniedzējai bija svarīgi mums(2 Erasmus studentēm, kas tur bijām) ko izskaidrot no studiju tēmas un vēl papildus par brīnišķīgām Portugāles vietām un projektiem pastāstīt. Devāmies arī mācību ekskursijās, kas bija ļoti vērtīgas, jo mūsu uzmanību vērsa uz svarīgāko, izstāstot arī kāpēc, ko citkārt mēs vienkārši kā tūristi nemaz neiedomātos vai pat neievērotu.

Protams, ne ar visiem priekšmetiem un uzdevumiem viss ātri tapa skaidrs un veicās viegli. Nebūt ne! Palīdzību meklējām pie kursabiedriem un daudz laika aizritēja arī, apgūstot priekšmetu mājās, studējot no ieteiktas literatūras angļu valodā, jo lekcijās viss notika portugāliski un pasniedzēji mums lielākoties tikai izskaidroja svarīgāko un uzdeva uzdevumus. Ļoti priecājos, ka man līdzās bija tāds Erasmus biedrs - kursabiedrene no Latvijas – kopā studējām, plānojām laiku, būrāmies cauri visam, kas mums bija jauns. Šāds atbalsts ir spēcinošs un rezultāti arī tika sasniegti ļoti labi. Cik ir dzirdēts, par mācībām visu it kā varēja ņemt vieglāk, bet mums kopā jau bija izveidojusies laba pieredze, ka varam izdarīt ļoti daudz un apvienot kvalitāti gan studijās, gan arī košu dzīvi ārpus tām.

Tā nu neizpalika ne Portugāles iepazīšanas ceļojumi, ne vīna vakari vecpilsētā zem palmām, ne Erasmus ballītes un pat dažādi internacionāli virtuves baudījumi, jo dzīvojām dzīvoklī kopā ar portugālieti un vācieti. Visas galvenokārt gatavojām savas maltītes mājās- brīnišķīgajā, izflīzētā (jo flīzes Portugālē ir visur!) virtuvītē ar balkona skatu uz kalniem.

Jā, kalni, vasaras saule, un okeāns ir tas, kas man visvairāk pozitīvu sajūtu šajā piedzīvojumā ir devis. Tik dažādās pludmales – no plašām, gaišu smilšu un cilvēku pārbagātām līdz gliemežvāku pilnām sarkanīgi klinšainām. Un tie viļņi! Un sērfošanas sajūtas! Saulrieti! Braukšana pa stāviem, šauriem celiņiem uz Algarves kalnu augstākajām virsotnēm. Saules sasildītu apelsīnu plūkšana plantācijās. Kas tā par garšu un smaržu! Sulīgums un krāsa. Piedzīvojumi, elpu aizraujošas sajūtas, cilvēki, pārsteigumi un nebeidzama vasaras sajūta, kas pavada. Tā ir Portugāle.

Lelde Dreimane

2015./2016. studiju gads