LBTU pētnieks Mārtiņš Štāls piedalījies grāmatas tapšanā par kiberdrošību Latvijā
Izdevniecībā "Routledge" izdota kolektīvā monogrāfija "Cybersecurity in Latvia: Forging Resilience amidst Emerging Threats / Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos", kuras sagatavošanā piedalījies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (LBTU IITF) Datoru sistēmu un datu zinātnes institūta pētnieks un pasniedzējs Mārtiņš Štāls.
Šī monogrāfija ir līdz šim apjomīgākais pētījums un pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta kiberdrošībai Latvijā. Tā izstrādāta, sadarbojoties vairāk nekā 20 pētniekiem un ekspertiem no Latvijas, tostarp LBTU un ārvalstīm. Izdevumā aplūkota Latvijas kiberdrošības ekosistēma, tās galvenie izaicinājumi un nākotnes attīstības virzieni, apvienojot gan eksakto, gan sociālo zinātņu skatījumu.
Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (IITF) pētnieks Mārtiņš Štāls kopā ar kolēģiem Heinrihu K. Skrodeli un Andreju Romānovu izstrādāja grāmatas devīto nodaļu, kas veltīta kiberdrošības transformācijas procesiem Latvijā. "Novērojumus balstījām uz piecu gadījumu izpēti. Kā vienu no nozīmīgām tendencēm konstatējām ekonomiski pamatotu IKT resursu centralizāciju, kas dažos gadījumos jau ir izsmēlusi savu pozitīvo potenciālu un var radīt jaunus kiberdrošības riskus. Nodaļā analizēti arī izvēlētā organizācijas modeļa radītie riski, kuri jāņem vērā, pielāgojoties jaunajiem kiberdrošības apstākļiem," skaidro monogrāfijas līdzautors M. Štāls.
Nodaļā "Cybersecurity Transformation in Latvia / Kiberdrošības transformācija Latvijā" aplūkota kiberdrošības nozīme digitālajā laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas situācijai. Tajā sniegta padziļināta analīze par pašreizējiem kiberdrošības izaicinājumiem un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai mazinātu izplatītos kiberdraudus. Nodaļā apskatīti arī Latvijas tiesiskie un institucionālie ietvari, uzsverot tādu normatīvo aktu nozīmi kā Eiropas Savienības Kiberdrošības akts un Latvijas Nacionālais kiberdrošības likums, kā arī tādu institūciju kā Nacionālais kiberdrošības centrs izveide.
Tāpat pētījumā analizēta kiberdrošības centralizācijas tendence, vērtējot gan ieguvumus, gan riskus, lai labāk izprastu tās piemērojamību. Lai sniegtu praktiskas atziņas, nodaļā iekļauti pieci gadījumu pētījumi par lielākajām Latvijas organizācijām, izgaismojot to unikālās kiberdrošības prakses, izaicinājumus un attīstības tendences. Šie gadījumu pētījumi aplūkoti plašākā globālo kiberdrošības notikumu un tendenču kontekstā, nodrošinot vērtīgu skatījumu gan uz pasaules, gan Latvijas kiberdrošības ainavu.
Ar monogrāfiju visiem interesentiem iespējams iepazīties šeit.
Pētījums ir tapis Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa" projekta "Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija" (NCC-LV) ietvaros. Projektu kopš 2023. gada īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienību CERT.LV un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projektu atbalsta Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs, un to līdzfinansē Eiropas Savienība (granta līguma Nr. 101127985).
