Aicinām visu laiku "mehus" uz salidojumu 21. martā
1944. gadā dibinātajai Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātei (LMF) kopš tās pastāvēšanas pirmās desmitgades bija izveidojusies tradīcija atzīmēt tās desmitgades jubilejas ar svinīgiem pasākumiem un absolventu salidojumiem. Tā kā pirmais students jaundibinātajā fakultātē tika ieskaitīts tikai 1944. gada nogalē, tad jubileju pasākumi parasti tika organizēti desmitgažu 5-to gadu sākumā. Pēc tradīcijas pasākumu vajadzēja organizēt pagājušā gada sākumā, bet saistībā ar strukturālajām reformām LBTU – fakultāšu apvienošanu un vadības maiņu, salidojums tika pārcelts par vienu gadu.
No 1996. gada 1. janvāra LMF mainīja nosaukumu un pārtapa par Tehnisko fakultāti (TF), bet no 2023. gada 1. septembra TF tika apvienota ar Informācijas tehnoloģiju fakultāti (ITF), veidojot apvienotu Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāti (IITF).
Informācija par "Mehu" salidojumu pieejama mājaslapā. Pieteikšanās salidojumam, izmantojot šo saiti.
LMF līdz 1959. gadam bija tikai viena studiju programma – Lauksaimniecības mehanizācija, tagad tā pārtapusi par bakalaura studiju programmas Lauksaimniecības inženierzinātne apakšprogrammu Lauksaimniecības tehnika (kopā 4541 absolventi). 1959./60. studiju gadā 1.–3. kursā izdalīja pa vienai akadēmiskajai grupai Automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē (no 1994. gada Autotransports – 1726 absolventi). Tā bija pirmā autotransporta programma Latvijā. 1989. gadā tika izveidota studiju programma Lauksaimniecības (tagad Lietišķā) enerģētika (687 absolventi), 1991.–2014. – Pārtikas rūpniecības iekārtas (24 absolventi), 1999.–2010. – Uzņēmējdarbība agroservisā (20 absolventi), 2001.–2009. – Lauksaimniecības inženierzinības (28 absolventi), 2006. – Mašīnu projektēšana un ražošana (256 absolventi), 2009.–2023. – 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Tehniskais eksperts (63 absolventi), 2015. – profesionālā bakalaura studiju programma Dizains un amatniecība (96 absolventi). 2024. gadā studijas tika uzsāktas trīsgadīgā akadēmiskā bakalaura studiju programmā Biosistēmu mašinērija un tehnoloģijas. No 1992. gada fakultāte īsteno akadēmisko maģistra studiju programmu Lauksaimniecības inženierzinātne (323 absolventi).
No 2000. gada 1. jūlija TF struktūrā iekļāvās Izglītības un mājsaimniecības institūts. Tas tika izveidots, apvienojot jau no dibināšanas 1989. gadā fakultātē teritoriāli bijušo profesora L. Pēka izveidoto un vadīto Pedagoģijas katedru (strukturāli tā kopš 1990. gada atradās LLU Humanitārā institūta sastāvā, kas dislocējās pilī) ar Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura un mājturības katedras mājturības daļu. Reizē ar to arī augstākās profesionālās izglītības studiju programma ar integrētu pedagoģijas bakalaura standartu Mājturība-pedagoģija (257 absolventi TF sastāvā, līdz 2007. g.) un akadēmiskā maģistra programma Pedagoģija (614 absolventi TF sastāvā) pārnāca jaunizveidotā institūta un fakultātes pārziņā. Arī šīs jomas programmas piedzīvoja transformācijas un attīstību. 2002.–2012. gados tika īstenota profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Mājas vide un informātika izglītībā (143 absolventi); 2003.-2010. – pusotrgadīga tālākizglītības programma nepilna laika studijās Mājturība-pedagoģija (97 absolventi); 2007.–2012. – profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Mājas vide un vizuālā māksla izglītībā (72 absolventi); 2008.–2022. – profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Mājas vide izglītībā (131 absolvents) ar divām apakšprogrammām Mājas vide un informātika izglītībā un Mājas vide un vizuālā māksla izglītībā; 2004.–2023. – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības nepilna laika studiju programma Profesionālās izglītības skolotājs (128 absolventi); 2007.–2023. – profesionālā maģistra studiju programma Karjeras konsultants (164 absolventi).
No 1997. gada 1. septembra fakultāte pārgāja uz institūtu sistēmu – tās pamatstruktūru līdz pat TF apvienošanai ar ITF veidoja pieci institūti – Izglītības un mājsaimniecības (direktore, asoc. profesore, Dr.paed. Nataļja Vronska, 1997.–2018. – prof. Baiba Briede), Enerģētikas (direktore, asoc. prof., Dr.sc.ing. Liene Kanceviča, 1993.–1999. – prof. Ansis Grundulis, 1999.–2007. – prof. Andris Šnīders, 2007.–2018. – asoc. prof. Ainārs Galiņš), Lauksaimniecības tehnikas (direktors, prof., Dr.sc.ing. Kaspars Vārtukapteinis, 1997.–2019. – asoc. prof. Jānis Palabinskis), Mehānikas (direktors, asoc. prof., Dr.paed. Olafs Vronskis, 1997.–2009. – prof. Guntars Uzkliņģis, 2009.–2019. – prof. Imants Nulle) un Spēkratu (direktors, asoc. prof., Dr.sc.ing. Aivars Birkavs, 1997.–2007. – prof. Māris Ķirsis, 2007.–2018. – prof. Dainis Berjoza).
No 1998. gada 1. janvāra TF sastāvā iekļāvās bijušais Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts. Tas pārtapa par Ulbrokas Zinātnes centru. To vadījuši Dr.sc.ing. Eduards Matisāns (1998), Dr.sc.ing. Dainis Viesturs (1999–2009), Dr.sc.ing. Semjons Ivanovs (2009–2024), Dr.sc.ing. Ādolfs Ruciņš (kopš 2024).
LMF un TF darbu ir vadījuši 13 dekāni: Jānis Balsars (20.11.44.–14.04.47.), Dmitrijs Vološčiks (15.04.47.–31.12.50.), Pāvils Zariņš (01.01.51.–31.12.51.), Nikolajs Ķipļuks (01.01.52.–08.08.53), Oļģerts Ozols (09.08.53.–11.11.55.), Eduards Kļučņiks (12.11.55.–04.04.61.), Arturs Valdmanis (05.04.61.–07.02.62), Alberts Lagzdons (08.02.62.–22.09.68.), Olafs Brinkmanis (23.09.68.–14.06.79.), Valdis Dzelde (15.06.79.–13.09.85.), Māris Ķirsis (11.11.85.–19.02.91.; 01.09.07.–31.08.12.), Kaspars Vārtukapteinis (20.02.91.–31.08.07.; 01.09.12.–30.06.14.), Ilmārs Dukulis (01.07.14.–31.08.23.).
Informācija par dekānu vietniekiem, dekanāta lietvedības speciālistēm un citiem vēsturiskiem faktiem pieejama saitē "Mehu (LMF un TF) vēsture".
Absolventu darbības jomu spektrs ir ļoti plašs. Protams, absolūtais vairākums fakultātes mācībspēku ir bijuši LMF/TF absolventi. Fakultātes absolventi ir kuplinājuši arī citu augstskolu akadēmisko personālu. Lauksaimniecības mehanizācijas programmas 1950. gada absolvents Paulis Kvelde kļuva par Latvijas Valsts Konservatorijas profesoru un Dziesmu svētku virsdiriģentu. RTU autotransporta programmas izveidotājs, ilggadējs katedras vadītājs, dekāns un profesors bija Gundars Liberts (LMF 1969. gada absolvents). RTU profesori – LMF absolventi: G. Sagalovičs (1961), N. Sprancmanis (1963), A. Līdumnieks (1965), J. Vanags (1974). Bijušais LMF dekāns O. Brinkmanis (1953) bijis Rīgas aeronavigācijas institūta rektors, A. Krasiļņikovs (1981) bija privātās augstskolas Rimpak Livonija dibinātājs un vadītājs. 1981. gada absolvents A. Šķēle (1981) ir vadījis trīs LR valdības. Zemkopības ministriju vadījuši J. Kinna (1976), A. Rāviņš (1980), A. Slakteris (1980) – vadījis arī Finanšu un Aizsardzības ministrijas, bijis Kooperācijas valsts ministrs. Kooperācijas valsts ministrs bijis arī J. Muižnieks (1970). J. Janovskis (1974) bijis Satiksmes ministrs. Latvenergo valdes priekšsēdētāji bijuši E. Birkāns (1968), K. Miķelsons (1982), Ā. Žīgurs (1988) – arī AS "Rīgas Siltums" prezidents. Viens no Latvenergo Padomes locekļiem ir A. Laizāns (1984). LMF absolventi ir vadījuši gan Jelgavas, gan Rīgas, gan Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas. Lielāko daļu no Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūta personāla veidoja LMF absolventi, ieskaitot direktorus E. Lāčgalvi (1955), E. Matisānu (1959) un D. Viesturu (1969).
