Notiks tiešsaistes seminārs par siltumnīcefekta gāzu emisijām, oglekļa piesaisti, meliorāciju un augsnes veselību Latvijā

Seminārā prezentēs jaunākos pētījumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaites pilnveidošanu aramzemēs un ilggadīgajos zālājos, oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinu metodēm, kā arī meliorācijas sistēmu ietekmi uz klimata pārmaiņu un plūdu riska mazināšanu. Tāpat uzmanība tiks pievērsta augsnes veselīguma novērtēšanai, degradācijas risku identificēšanai un ilgtspējīgas apsaimniekošanas risinājumiem, kā arī citām tēmām.

Interesenti aicināti iepriekš reģistrēties, aizpildot pieteikuma anketu.  

Semināra darba kārtība: 

• no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.30 "Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana" (ziņos: Dr.silv. Andis Lazdiņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava").

Pētījuma mērķis ir pilnveidot SEG emisiju uzskaites sistēmu un CO piesaistes aprēķinu metodoloģiju, koncentrējoties uz aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanu. Pētījums nodrošinās jaunas, uz empīriskiem datiem balstītas pieejas, kas ļaus precīzāk noteikt SEG emisijas no dažādām zemes apsaimniekošanas praksēm un novērtēt to ietekmi uz klimatu. Lai sasniegtu šo mērķi, tiks veikti plaši lauka pētījumi, analizējot dažādas augsnes apstrādes metodes, pasējas augu ietekmi uz oglekļa apriti un SEG emisijām, kā arī veicot SEG emisiju prognozēšanu, balstoties uz jauniem modelēšanas risinājumiem.

• no plkst. 10.30 līdz plkst. 11.00 "Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā" (ziņos: Dr.sc.ing. Ainis Lagzdiņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte).

Pētījumā pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, nosaka un analizē SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultātus varēs praktiski izmantot, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM*).

• no plkst. 11.00 līdz plkst. 11.30 "Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte" (ziņos: Dr.biol. Dainis Ruņģis, Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava"). 

Pētījuma mērķis ir izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, identificējot vērtīgus ģenētisko resursu paraugus. In situ (savvaļā) un ‘on-farm’ (dārzos un laukos) ģenētisko resursu apzināšana un saglabāšana ir nepieciešama, jo tieši tie ir pielāgojušies vietējiem apstākļiem un ir arī tautas kultūrvēsturiskais mantojums.

• no plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 "Integrētas augsnes monitoringa indikatoru sistēmas izstrāde un aprobēšana augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai" (ziņos: Dr.geogr. Raimonds Kasparinskis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). 

Pētījumā ir plānots izstrādāt un aprobēt integrētu augsnes monitoringa indikatoru sistēmu augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī apzināt un novērtēt augsnes degradācijas risku intensīvas lauksaimniecības apstākļos. Lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) "Pēterlauki" tiek veiktas pētījumā nepieciešamās darbības.

• no plkst. 12.00 līdz plkst. 12.30 "Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju" (ziņos: Dr.oec. Dina Popluga, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). 

Mērķis ir izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC). Pētījuma rezultāti ir praktiski izmantojami lauksaimniecības, vides un klimata politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai, kā arī lauksaimnieku un sabiedrības izglītošanai par SEG un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumiem.

• no plkst. 12.30 līdz plkst. 13.00 "Hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes novērtējums" (ziņos: Dr.oec. Aleksejs Nipers, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). 

Mērķis ir visaptverošs kūdraugsnes hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes novērtējums, balstoties uz zinātniski pamatotiem aprēķiniem un modelēšanas pieejām.

• no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.30 "AgroSEG: tiešsaistes e-serviss siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju noteikšanai saimniecību līmenī pākšaugu un liellopu gaļas ražošanā" (ziņos: Dr.oec. Aleksejs Nipers, Anna Vītola-Helviga,  Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte).

Pētījumā tiek paplašināta e-servisa funkcionalitāte arī uz citiem sektoriem – šajā gadījumā uz pākšaugu ražošanu. SEG emisiju noteikšana saražotajai produkcijai saimniecību līmenī ir komplicēts process, tāpēc jaunais risinājums ir izstrādāts tā, lai pēc iespējas vienkāršotu aprēķinus un neradītu būtiskas papildu izmaksas lauksaimniekiem. Projekta ietvaros tiek izstrādāta zinātniski pamatota metodoloģija un aprēķinu algoritmi SEG emisijas noteikšanai pākšaugu ražošanā, pielāgojot tos Latvijas lauksaimniecības un administratīvajiem datiem.

Papildu informācija par semināru: aiva.saulite@llkc.lv.

Pasākuma mērķis ir sniegt zinātniski pamatotu informāciju politikas veidotājiem, nozares ekspertiem un citiem interesentiem, lai veicinātu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu un atbalstītu valsts noteikto klimata mērķu sasniegšanu.

Seminārs tiek rīkots, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" 51.(1).3 apakšpunktu, kas paredz atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem.

*ZIZIMM ir saīsināts apzīmējums Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram.

*AKIS Sekretariāta funkcijas ir deleģētas Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla Sekretariātam, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Informāciju sagatavoja ZM Sabiedrīsko attiecību daļa.