Konference LBTU: eksperti diskutē par zinātnes un industrijas nozīmi valsts drošības stiprināšanā
Valsts drošība mūsdienās ietver ne tikai militāro aizsardzību, bet arī plašu savstarpēji saistītu nemilitāro faktoru kopumu, kas ietekmē sabiedrības noturību un valsts spēju efektīvi funkcionēt. Starp būtiskākajiem drošības pamatiem ir pārtikas pieejamība, energoapgāde, veselības aprūpe, ekonomiskā stabilitāte un kritiskā infrastruktūra, kā arī cieša sadarbība starp valsts pārvaldi, zinātni un industriju. Konferences ievadprezentācijas pieejamas raksta pielikumā.
Lai diskutētu par šo jomu attīstību un meklētu risinājumus Latvijas noturības stiprināšanai, biedrība "Latvijas Formula 2050" sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju organizēja augsta līmeņa ekspertu konferenci "Zinātne un industrija valsts drošībai: no pārtikas sistēmām līdz augstajām tehnoloģijām". Tās mērķis bija veicināt sadarbību augsto tehnoloģiju, pārtikas drošības un "Vienas veselības" jomās, īpašu uzmanību pievēršot praktiskiem risinājumiem un nākotnes attīstības iespējām.
Konference pulcēja valsts pārvaldes, zinātnes, uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai diskutētu par Latvijas spēju stiprināt drošību un noturību, izmantojot zināšanās balstītus risinājumus, tehnoloģiskās inovācijas un starpsektoru sadarbību.
Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents, biedrības "Latvijas Formula 2050" valdes priekšsēdētājs, Dr. Juris Binde: "Konference ir īpaši nozīmīga gan pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, gan arī Latvijas iekšpolitiskajā kontekstā, tuvojoties Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām. Tādēļ ekspertu diskusijas par valsts noturību nākotnē ir būtiskas. Šodien esam pulcējušies nozīmīgā vietā - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU), kas atspoguļo konferences tematiku. Šeit satiekas zinātne, inovācijas un to praktiskais pielietojums - no pārtikas sistēmām un bioekonomikas līdz tehnoloģiskiem risinājumiem. Drošība ir valsts pamatvērtība un pamats, uz kura balstās ekonomika, konkurētspēja, izaugsme un sabiedrības labklājība. Tā ir sistēma, kurā savijas ekonomika, enerģētika, veselības aprūpe, pārtika, digitālā infrastruktūra un piegādes ķēdes. Mūsdienās drošība vairs nav tikai militārs jautājums - tā ir sistēma, ko veido valsts, uzņēmumi un sabiedrība. Tāpat kā elektroapgādes vai sakaru tīklā stabilitāti nodrošina savienots tīkls, arī drošība veidojas kopdarbā un savstarpējā uzticībā. Viens no būtiskākajiem drošības pamatiem ir tehnoloģijas - no kritiskās infrastruktūras un kiberdrošības līdz mākslīgajam intelektam, sensoriem un monitoringa sistēmām. Un tieši šie jautājumi būs konferences diskusiju centrā."
Zemkopības ministrijas (ZM) zemkopības ministrs Uldis Augulis tiešsaistes uzrunā uzsvēra: "Konferences tēma aptver plašu jautājumu loku ar daudziem izaicinājumiem. Šodienas pasaulē mēs skaidri apzināmies ne tikai ģeopolitiskos riskus un to ietekmi, bet arī tādus dabas faktorus kā plūdi, vētras un krusas, kas var būtiski ietekmēt pārtikas pieejamību iedzīvotājiem. Drošība nav tikai robežu jautājums - tā ietver arī pārtikas un enerģētikas jomas. Viens no būtiskākajiem rādītājiem ir valsts spēja nodrošināt sevi ar pārtiku krīzes situācijās. Valsts neatkarība pēc būtības balstās uz spēju sevi apgādāt un aizsargāt visos līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas un ūdens drošībai. Zinātnes loma vietējās pārtikas ražošanas un pārstrādes attīstībā ir īpaši nozīmīga. Tā ļauj efektīvāk izmantot zemes resursus, palielināt ražību, radīt augstvērtīgus produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu, kā arī izstrādāt jaunas uzglabāšanas tehnoloģijas, kas palīdz saglabāt pārtiku ilgāk svaigu. Latvijā ir spējīgi lauksaimnieki, kuri krīzes situācijās var nodrošināt pārtikas rezerves, savukārt zinātnes uzdevums ir palīdzēt šo potenciālu padarīt pēc iespējas efektīvāku un ilgtspējīgāku. Noslēgumā vēlu produktīvu dienu, aizraujošas diskusijas un daudz jaunu atziņu."
Savukārt Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis sacīja: "Es patiesi novērtēju, ka universitāte aktīvi iesaistās šādu pasākumu organizēšanā. Jelgavā mēs arvien mērķtiecīgāk attīstām dažādas konferences, kas sniedz gan jaunas idejas, gan praktisku ieguvumu. Šodien, raugoties uz Latvijas un Eiropas situāciju, ir skaidrs, ka mēs dzīvojam citā realitātē nekā vēl pirms dažiem gadiem. Karš Eiropā ir paplašinājis drošības izaicinājumus, tostarp jautājumus, kas saistīti ar tehnoloģijām un gaisa apdraudējumiem. Šis ir īstais brīdis runāt par tehnoloģijām, pārtiku un jaunu ideju radīšanu. Tas vienlaikus apliecina nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp valsti, pašvaldībām un uzņēmējiem, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu uzņēmumu veidošanos un inovāciju ieviešanu praksē. Kā pilsēta mēs esam atvērti sadarbībai un ceram, ka šodien tiks radītas idejas, kuras nākotnē varēs reāli īstenot gan Jelgavā, gan citviet Latvijā. Novēlu produktīvu dienu."
Pēc svinīgām uzrunām notika LBTU rektores Irinas Arhipovas ievadprezentācija par tēmu "Zinātne – attīstības virzītājspēks duālā pielietojuma inovācijām" un biedrības "Latvijas Formula 2050" valdes priekšsēdētāja vietnieka Mārča Auziņa ievadprezentācija "Zinātne un industrija valsts drošībai: no pārtikas sistēmām līdz augstajām tehnoloģijām". Bet pēc tam sekoja diskusijas trīs tematiskajos blokos.
Pirmajā tematiskajā blokā "Augstās tehnoloģijas kā pamats drošai videi un sabiedrības noturībai" ar ievadprezentāciju uzstājās profesore, LIKTA prezidente un LBTU Padomes locekle Signe Bāliņa, bet diskusijā piedalījās - LMT Biznesa izaugsmes daļas direktors Aigars Runcis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, profesors, RTU zinātņu prorektores vietnieks Gatis Bažbauers un profesors, LBTU zinātņu prorektors Gatis Vītols.
Šajā tematiskajā blokā diskutēja par augsto tehnoloģiju nozīmi valsts drošības un sabiedrības noturības veidošanā, uzsverot zinātnes, industrijas un aizsardzības jomas sadarbību, kā arī duālā pielietojuma tehnoloģiju potenciālu un riskus. Diskusija ietvēra jautājumus par akadēmiskās brīvības līdzsvarošanu ar drošības interesēm, tehnoloģiju attīstību un eksportu, vienlaikus ņemot vērā atkarības riskus no ārvalstu risinājumiem.
Konferences otrajā tematiskajā blokā "Zinātnes – industrijas – aizsardzības sistēmu sadarbība pārtikas pieejamības nodrošināšanai" ar ievadprezentāciju klātesošos uzrunāja akadēmiķe, profesore un LBTU Padomes locekle Inga Ciproviča. Turpinājuma diskusijā ar savu redzējumu dalījās zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks un Balvu novada domes deputāts Aldis Ločmelis, Latvijas Pārtikas kompetences centra direktors Armands Lejas-Krūmiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Zīvarts, kā arī akadēmiķe, profesore un LBTU Tehnoloģiju un zinātnes pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.
Tematiskā bloka diskusijā pievērsās zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes sadarbībai pārtikas pieejamības nodrošināšanai krīzes situācijās, analizējot Latvijas spēju nodrošināt pašpietiekamību un stratēģisko rezervju nozīmi. Aplūkoja pārtikas un resursu piegādes ķēžu riskus, vietējās ražošanas un globālo tirgu līdzsvaru, kā arī pārtikas ražotāju intereses ilgtermiņa drošības kontekstā. Diskusijas centrā inovācijas pārtikas tehnoloģijās un drošībā, ilgtspējīga resursu pārvaldība un efektīva zemes izmantošana.
Savukārt tematiskajā blokā "Viena veselība un drošība" ar ievadprezentāciju uzstājās akadēmiķis, profesors un "BIOR" zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš. Noslēdzošā tematiskā bloka diskusijā sarunājās Slimību profilakses un kontroles centra direktore Elīna Dimiņa, profesors un LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktore, Dr. Olga Valciņa un Krīzes vadības centra eksperte analīzes un plānošanas jautājumos Izanda Puncule.
Konferences noslēgumā tika apkopotas galvenās diskusiju atziņas un secinājumi, akcentējot zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes sadarbības nozīmi valsts drošības un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Fotogrāfs: Toms Norde
