LBTU Studentu teātris 80. jubilejas gadā aicina uz pirmizrādi "Abonents uz laiku miris"

Viss sākas ar telefona zvanu. Kādā kafejnīcā pie blakus galdiņa zvana telefons. Tā īpašnieks neatbild – viņš ir miris. Taču telefons turpina zvanīt. Un Džīna paceļ klausuli.

Ar šo šķietami vienkāršo rīcību Džīna nonāk sveša cilvēka dzīves centrā. Džīna iepazīst viņa tuviniekus, noslēpumus, attiecības un melus. Pamazām robeža starp svešinieka dzīvi un pašas dzīvi sāk izzust.

Vai iespējams iepazīt cilvēku, ja par viņu zinām tikai to, ko dzirdam telefona zvanos?

Sāras Rūlas luga, kas pirmizrādi piedzīvoja 2007. gadā, asprātīgā, absurdā un vienlaikus ļoti cilvēcīgā formā stāsta par komunikāciju digitālajā laikmetā – par tehnoloģiju spēju mūs savienot un vienlaikus atsvešināt, par līdzjūtību, smalkjūtību un baltajiem meliem.

Iestudējums LBTU Studentu teātrim ir īpaši organiska izvēle. Tehnoloģijas mainījušas veidu, kā cilvēki sazinās, bet jautājums par to, vai spējam patiešām sarunāties un sadzirdēt viens otru, kļuvis vēl aktuālāks.

"Laikā, kad mums ir iespēja jebkurā brīdī piezvanīt gandrīz jebkuram cilvēkam, vai mēs vēl protam patiešām sarunāties?" – šis ir viens no jautājumiem, ko skatītājiem uzdod iestudējums.

Uz skatuves satiksies gan jaunie aktieri no studentu vidus, gan bijušie teātra dalībnieki ar jau vairāk nekā 20 gadu pieredzi amatieru teātrī. Iestudējuma tapšanā iesaistīti arī profesionāļi kustības, režijas, video un gaismu jomā.

80 gadi jaunu iespēju meklējumos

LBTU Studentu teātris šogad atzīmē 80 gadu jubileju. Tā pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad režisors Pēteris Lūcis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā izveidoja drāmas kopu.

Gadu gaitā kolektīvs izaudzis no dramatiskā pulciņa līdz teātra laboratorijai, kurā līdzās tradicionālajiem iestudējumiem vienmēr pastāvējusi interese par eksperimentu, improvizāciju un jaunām skatuves formām.

1984. gadā par teātra režisori tika uzaicināta Latvijas Valsts konservatorijas absolvente Astra Kacena. No tā laika teātris konsekventi turpinājis meklēt jaunas izteiksmes formas, apvienojot studentu radošo enerģiju ar profesionāļu pieredzi.

Studentu teātris ir viens no visilgāk pastāvošajiem studentu teātriem Latvijā un vienīgais Latvijas studentu teātris ar savu Teātra māju.

Teātris, kas tapis pašu spēkiem

Jelgavas Studentu teātra vēsturē netrūkst stāstu, kuros studenti nav tikai spēlējuši uz skatuves, bet paši to radījuši.

1991. gadā studenti uzprojektēja un uzbūvēja unikālu koka amfiteātri ar 150 skatītāju vietām, grimētavām, zemskatuvi un gaismu griestiem. Kad 1999. gadā skatuvi nācās nojaukt, teātra cilvēki neapstājās – jau 2000. gadā skatuves dēļi tika pārvesti uz vecajām lopkopības laboratorijām, kur skatuve tika uzbūvēta no jauna.

Savukārt no 2011. gada pašu spēkiem vecajā katlumājā izveidota treniņu zāle, tērpu un dekorāciju noliktava un "Melpomenes viesistaba". Tādēļ Teātra māja nav tikai telpa, kurā notiek izrādes, bet tā ir vieta, kas tapusi no teātra cilvēku idejām, darba un neatlaidības.

No zirgu pajūgiem līdz pilsētvidei un digitālajam teātrim

Jelgavas Studentu teātra pieredze neaprobežojas ar tradicionālu skatuvi.

No 1984. līdz 1987. gadam jaunieši izveidoja ceļojošo teātri "Kulbu ceļojumi", ar zirgu pajūgiem dodoties pa Latviju un spēlējot Rūdolfa Blaumaņa lugu fragmentus. 2024. gadā šī ideja tika atdzīvināta Latvijas amatieru teātru salidojumā Valkā.

Teātris vairākkārt devies arī ārpus ierastās skatuves. 2011. gadā Jelgavas dzelzceļa stacijā tapusi performance "Neparastais parastajā", izmantojot vokālu, ritmizāciju, ķermeņa plastiku un deju. Vēlāk tapušas izrādes un performances arī uz Teātra mājas jumta, pilsētvidē un pat uz soliņa Jelgavas pilsētas svētkos.

1994. gadā Jelgavas Studentu teātris ar E. Jonesko "Basgalvaino dziedātāju" pārstāvēja Latviju Edinburgas mākslas festivālā. 1998. gadā teātris aizsāka studentu Teātra sporta kustību Latvijā, bet 2026. gadā latviešu diasporas teātru vidē aizsākta iniciatīva "Teātra sports Romā".

Teātris pats veidojis arī universitāšu teātru festivālus "Divi maija vakari", kas no Latvijas universitāšu festivāla 2015. gadā izauga līdz starptautiskam festivālam 2017. gadā, bet 2019. gadā turpinājās kā "POP-UP" festivāls. No 2021. gada līdz 2025. gadam studentu teātru sadarbība turpinājās videoklipu festivālā "Šekspīra varoņu citāti mūsdienās".

Arī pandēmija kļuva par iemeslu meklēt jaunu skatuves formu. Studentiem atrodoties izolācijā savās lauku mājās, tapa individuāli videomateriāli par cilvēkiem un dabu. Režisore Astra Kacena un montāžas režisors Aigars Neimanis no tiem izveidoja kolektīvu autorkino "Pazudušie cilvēki" pēc Aksela Hirša stāstu motīviem.

Jelgavas Studentu teātra vēsture apliecina: kad mainās pasaule, mainās arī skatuve.

"Ne tik daudz jauni – cik radoši"

Tieši šī nepārtrauktā interese par jauno ir arī 2026. gada jubilejas festivāla "Ne tik daudz jauni – cik radoši" pamatā. Visa gada garumā Jelgavā viesojas teātra draugi un absolventi, bet pats jubilārs jubilejas gadu noslēdz ar jaunu iestudējumu.

"Abonents uz laiku miris" turpina teātra tradīciju nevis atkārtot jau zināmo, bet meklēt jaunu skatījumu uz cilvēku, laikmetu un pašu teātri.

Telefons zvana. Kāds ir miris. Bet saruna tikai sākas.

Iestudējuma lomās

Džīna – Anna Sjanīte
Gordons – Agis Siņijs
Hermīne, Gordona sieva – Linda Grīnberga
Heriete, Gordona māte – Astra Kacena
Dvaits, Gordona brālis – Kristijans Sipāns
Karolīna, Gordona partnere – Sabīne Lapiņa

Radošā grupa

Režija, muzikālais noformējums – Jānis Mūrnieks
Kustība, plastika – Edvards Kurmiņš
Video – Laima Matjusone, Marta Vilerte
Gaisma – Kristaps Kalnietis, Ēriks Vilerts
Radošā realizācija – Daniēls Tanona, Marta Valtere, Egita Vaska, Atis Laksis, Laura Vilerte
Producēšana, iecere, režija – Astra Kacena
Lugas tulkojums – Sandra Bondarevska

Jelgavas Studentu teātris – 80 gadi teātra, kas nebaidās meklēt.

Un varbūt šoreiz, kad telefons zvana, ir vērts nevis paskatīties uz ekrānu, bet patiešām ieklausīties tajā, kurš zvana.

Biļetes pieejamas, izmantojot šo saiti.

Teātra jaunumiem aicinām sekot līdzi LBTU Studentu teātra tīmekļvietnē, Facebook kontā un Youtube kanālā.