Kafijas un tējas blakusprodukti kā resurss ilgtspējīgai kosmētikai: noslēdzas LBTU īstenotais POLYCLAY-UV projekts
2. septembrī Rīgā norisinājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) īstenotā POLYCLAY-UV projekta noslēguma pasākums "No espresso līdz SPF – kafijas un tējas blakusproduktu otrā dzīve kosmētikā". Pasākums pulcēja zinātnes, dzērienu nozares, kosmētikas industrijas, bioekonomikas un inovāciju pārstāvjus, lai diskutētu par kafijas un tējas blakusproduktu potenciālu jaunu, ilgtspējīgu izejvielu radīšanā, kā arī par izaicinājumiem ceļā no zinātniskas idejas līdz reālam tirgus produktam.
POLYCLAY-UV projekta pamatā ir ideja par kafijas un tējas blakusproduktu izmantošanu jaunu materiālu izstrādē UV aizsardzībai. Projektā pētīts, kā šajos blakusproduktos esošos polifenolus iespējams izmantot kopā ar mālu, veidojot jaunu polifenolu – māla kompozītmateriālu ar potenciālu pielietojumu kosmētikā.
Noslēguma pasākumā projekta komanda iepazīstināja ar pētījuma ideju, tās attīstības ceļu un sasniegtajiem rezultātiem, vienlaikus pievēršoties plašākam jautājumam – kā zinātnē radīta ideja var kļūt par praktiski izmantojamu risinājumu un nonākt līdz industrijai un tirgum.
Pasākumu atklāja POLYCLAY-UV projekta zinātniskā vadītāja, asociētā profesore Rūta Ozola – Davidāne, savukārt pētniece un doktorante Aiga Mazurenko iepazīstināja ar projekta ideju, attīstības ceļu un rezultātiem. Par BioPhoT platformas redzējumu attiecībā uz zinātnē balstītu inovāciju attīstību un pētniecības rezultātu praktisku pielietojumu stāstīja Osvalds Pugovičs.
Savukārt biznesa attīstības un inovāciju eksperte Kaija Kurme-Jansone pievērsās pētnieku un uzņēmēju sadarbībai, mentoru lomai un izaicinājumiem, kas rodas ceļā no zinātniskas idejas līdz biznesa iespējai. Pārtikas zinātnes doktore un kafijas pētniece Ilze Laukalēja-Broka iepazīstināja ar POLYCLAY-UV ietvaros veiktā patērētāju pētījuma rezultātiem, pievēršoties tam, kā patērētāji uztver ilgtspējīgas izejvielas, blakusproduktu izmantošanu un jaunus risinājumus kosmētikā.
Blakusproduktu potenciāls jaunām inovācijām
Viena no pasākuma centrālajām tēmām bija jautājums par to, kā ražošanas procesā radušos blakusproduktus iespējams pārvērst par jaunu resursu. Pirmajā paneļdiskusijā "Kad dzērienu nozare kļūst par inovāciju avotu" uzmanības centrā bija jautājums – kas notiek ar to, kas paliek pāri pēc kafijas vai kombučas ražošanas, un vai blakusprodukts ir atkritums vai vēl neizmantots resurss?
Diskusiju vadīja Ilze Laukalēja-Broka. Tajā piedalījās "Rocket Bean" zīmola vadītājs Ancis Romanovskis, "Rudy’s Kombucha" līdzīpašnieks Edgars Elbergs un "Virši" Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Eihmanis.
Sarunā tika aktualizētas blakusproduktu izmantošanas iespējas, aprites ekonomikas principi praksē, uzņēmumu atbildība un jaunu sadarbību veidošana starp nozarēm, kuras ikdienā ne vienmēr tiek uztvertas kā dabiski sadarbības partneri.
Viena no diskusijas centrālajām atziņām bija, ka blakusprodukti nav tikai ražošanas procesa atlikums, bet arī potenciāls resurss, kuram sadarbībā starp zinātni un industriju iespējams radīt jaunu pievienoto vērtību.
Kas nepieciešams, lai laba ideja nonāktu līdz tirgum?
Ja pirmajā diskusijā uzmanība tika pievērsta tam, ko iespējams radīt no līdz šim neizmantota resursa, otrajā uzmanības centrā bija nākamais jautājums – kā šo ideju aizvest līdz reālam produktam.
Otrajā paneļdiskusijā "Kas padara ideju gatavu tirgum?" tika diskutēts par ceļu no laboratorijas līdz produktam un par to, kas nepieciešams, lai zinātniska ideja kļūtu par tirgū pieprasītu inovāciju.
Diskusiju vadīja Mārtiņš Boroduškis, un tajā piedalījās "MÁDARA Cosmetics" vadītāja Gunta Šulte, AS "Latvijas Finieris" valdes loceklis Māris Būmanis, "Alternative Plant" līdzdibinātāja un izpilddirektore Anna Ramata – Stunda, kā arī uzņēmējs un Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš.
Viena no spilgtākajām diskusijas atziņām – ar labu ideju vien ne vienmēr pietiek. Pat perspektīva inovācija var neizdzīvot, ja konkrētajā brīdī nozare, tirgus vai patērētāji tai vēl nav gatavi.
Inovāciju attīstībā būtiska ir ne tikai neatlaidība, bet arī spēja saprast īsto laiku, pielāgoties un kritiski izvērtēt idejas tālāko potenciālu. Dažkārt tikpat svarīgi kā turpināt cīnīties par ideju ir spēt atzīt, ka pienācis brīdis tai pielikt punktu, atvadīties un dot vietu jaunam virzienam.
Diskusijā tika uzsvērts, ka ceļš līdz tirgum ietver daudz vairāk par tehnoloģijas izstrādi vien – nozīme ir gan industrijas vajadzībām, gan produkta pielietojamībai, regulējuma prasībām, patērētāju gaidām un spējai savlaicīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām.
Zinātnes un industrijas sadarbība inovāciju attīstībai
Tieši nepieciešamība savienot pētniecību ar praktisku pielietojumu bija viena no POLYCLAY-UV noslēguma pasākuma būtiskākajām atziņām. Projekts parāda, ka ceļš no zinātniskas idejas līdz potenciālam produktam sākas ne tikai laboratorijā, bet arī sarunās ar industriju, uzņēmējiem un gala patērētājiem.
POLYCLAY-UV projektu īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) BioPhoT platformas ietvaros. Projekts ir piemērs tam, kā pētniecības ideju iespējams ne tikai zinātniski attīstīt un pārbaudīt, bet jau agrīnā posmā skatīt arī no potenciālā pielietojuma un industrijas perspektīvas.
BioPhoT sniegtā vide ļauj zinātnei un industrijai satikties, savukārt POLYCLAY-UV noslēguma pasākums parādīja, cik nozīmīgas inovāciju attīstībā ir sarunas starp pētniekiem, uzņēmējiem un dažādu nozaru ekspertiem.
Pasākuma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja turpināt sarunas neformālā tīklošanās daļā, apmainīties ar pieredzi, veidot jaunus kontaktus un pārrunāt potenciālās sadarbības iespējas.
POLYCLAY-UV – "Multifunctional Polyphenol-Clay Composite for Natural UV Protection and Skin Health" (Nr. PIP_BioPhoT-2025/1-0065) – īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ilgtermiņa valsts pētījumu programmas "Biomedical and Photonics Research Platform for Innovative Products" ietvaros.
