LBTU profesore Cēsu Valsts ģimnāzijā iedvesmo skolotājus pilnveidot skolēnu pētnieciskās prasmes
Kā iemācīt skolēnam ne tikai atrast informāciju, bet arī to kritiski izvērtēt, analizēt un pārvērst zinātniski pamatotos secinājumos? Šis jautājums bija centrā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesores Andras Zvirbules vadītajā seminārā – praktiskajā darbnīcā "Kā veidot zinātnisku tekstu: no apgalvojuma līdz argumentētam secinājumam", kas 4. novembrī norisinājās Cēsu Valsts ģimnāzijā.
Seminārs pulcēja vairāk nekā 60 skolotāju, kuri ikdienā vada un konsultē skolēnu zinātniski pētnisko darbu izstrādi, apliecinot pedagogu lielo interesi par pētniecības kvalitāti, zinātniskās domāšanas attīstīšanu un mūsdienīgu pieeju skolēnu pētniecībai.
Semināra uzmanības centrā bija zinātniskā teksta veidošanas principi, argumentācijas loģika un prasme pāriet no vienkārša faktu apraksta uz analītisku, pierādījumos balstītu vērtējumu. Profesore uzsvēra, ka zinātniskā rakstīšana nav tikai prasme pareizi formulēt teikumus vai ievērot darba struktūru – tā ir domāšanas kultūra, kas balstās spējā uzdot jautājumus, meklēt pierādījumus, saskatīt likumsakarības un kritiski izvērtēt iegūtos rezultātus.
"Zinātnisks teksts nav tikai pareizi uzrakstīts teksts. Tas ir loģiski organizēts un pierādījumos balstīts domāšanas rezultāts." Šī atziņa kļuva par vienu no semināra galvenajiem vēstījumiem, aicinot pedagogus skolēnu pētnieciskajos darbos īpašu uzmanību pievērst ne vien informācijas apjomam, bet arī tās analīzes dziļumam un argumentācijas kvalitātei.
Semināra gaitā tika aplūkota zinātniskās argumentācijas veidošanas secība – no apgalvojuma un pierādījumu identificēšanas līdz analīzei, kritiskam izvērtējumam un pamatotam secinājumam. Īpaša uzmanība tika veltīta pētniecības metožu izmantošanas kvalitātei, skaidrojot atšķirību starp aprakstošu pieeju un patiesi analītisku pētījumu.
Praktiskajā darbnīcā skolotāji tika aicināti paraudzīties uz zinātnisko tekstu no pētnieka skatpunkta – atpazīt nepamatotus vispārinājumus, izvērtēt pierādījumu pietiekamību, nošķirt statistisku sakarību no cēloņsakarības un pilnveidot secinājumu formulēšanas prasmes. Tika analizēti piemēri no dažādām pētniecības jomām, tostarp ekonomikas, reģionālās attīstības, uzņēmējdarbības un izglītības.
Seminārā tika aktualizēta arī mākslīgā intelekta izmantošana un nepieciešamība attīstīt skolēnu spēju kritiski izvērtēt informāciju. Laikmetā, kad informācija kļūst arvien vieglāk pieejama, īpašu nozīmi iegūst prasme atšķirt faktus no pieņēmumiem, pārbaudīt informācijas ticamību un patstāvīgi formulēt argumentētu viedokli.
"Pētniecības vērtība nav tikai iegūtajā rezultātā, bet arī ceļā, kā līdz tam nonākam. Svarīgi ir iemācīt jaunietim nebaidīties jautāt – kāpēc, uz kāda pamata un vai pastāv arī cits skaidrojums? Tieši šādi jautājumi veido kritiski domājošu, zinātkāru un atbildīgu personību. Skolotāju loma šajā procesā ir īpaši nozīmīga. Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs ir ne tikai konsultants, kurš palīdz ievērot darba izstrādes prasības, bet arī mentors, kurš iedrošina skolēnu domāt patstāvīgi, meklēt jaunas pieejas un neapstāties pie pirmās šķietami pareizās atbildes," uzsver profesore Andra Zvirbule.
Šādas tikšanās veicina ciešāku sadarbību starp augstskolām un vispārējās izglītības iestādēm, sniedzot iespēju akadēmiskās pētniecības pieredzi pārnest skolu vidē un stiprinot pēctecību starp skolēnu zinātniski pētniecisko darbību un studijām augstskolā.
