Ražas svētkos Vecaucē pārrunā jaunākos pētījumu rezultātus un lauksaimniecības nozares izaicinājumus

Pētījumu rezultāti un praktiskā pieredze

Referātu sesiju atklāja LBTU profesore Gunita Bimšteina, iepazīstinot ar verticilārās vītes (Verticillium spp.) sastopamības pētījumu rapša sējumos 2026. gadā. Šī slimība, kas plaši izplatīta vairākās Eiropas valstīs, var radīt ievērojamus ražas zudumus. Lai noskaidrotu tās sastopamību Latvijā, 2026. gadā rapša stublāji ar slimības pazīmēm tika ievākti no 13 laukiem Zemgalē un Kurzemē. Pētījums apstiprināja, ka verticilārā vīte sastopama arī Latvijas rapša sējumos. Turpmāk nepieciešams apsekot plašāku lauku skaitu, identificēt slimības ierosinātājus un pētīt to mijiedarbību ar rapša stublāju vēža ierosinātājiem.

LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" direktore Viktorija Zagorska dalījās ar institūta aktuālajiem pētījumu virzieniem, izceļot augu slimību ierosinātāju, nezāļu un kukaiņu rezistences izpēti. Latvijas laukos ievākti vairāk nekā 1000 kviešu lapu paraugu, lai noteiktu slimību ierosinātāju rezistenci pret augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī izvērtēta kaitēkļu jutība pret insekticīdiem un ievākti 52 nezāļu paraugi rezistences izpētei. Institūts turpina arī zirņu slimību un kaitēkļu, savvaļas bišu daudzveidības un apputeksnētāju dzīvotņu izpēti. Pētniecības iespējas tiek paplašinātas, izmantojot jaunas klimata kameras un tālizpētes metodes. Iegūtie rezultāti palīdzēs lauksaimniekiem pieņemt datos pamatotus lēmumus par augu aizsardzības līdzekļu izvēli un efektīvāku izmantošanu, kā arī veicinās ilgtspējīgāku saimniekošanu.

LBTU docente Madara Misule prezentēja pētījumu par dažādu zirņu audzēšanas tehnoloģiju salīdzinājumu bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, kas tiek īstenots Eiropas Inovāciju partnerības darba grupas projektā divās bioloģiskajās saimniecībās Cēsu un Daugmales apkārtnē. Izmēģinājumos salīdzinātas trīs zirņu šķirnes – ‘Ingrid’, ‘Bruno’ un ‘Saxon’ –, vērtējot to ražu, proteīna saturu, sēklu kvalitāti un veldres noturību, kā arī dažādas sēklu apstrādes, ecēšanas, kaļķošanas un mēslošanas metodes. Rezultāti liecina, ka ražu un proteīna saturu būtiski ietekmē šķirnes izvēle, savukārt audzēšanas vieta – augu garumu un 1000 sēklu masu. Tā kā tehnoloģiju efektivitāte atšķiras atkarībā no šķirnes un audzēšanas vietas, vienu visos apstākļos labāko risinājumu noteikt nevar. Izmēģinājumus plānots turpināt arī 2027. gadā.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa analizēja digestāta un tauriņziežu pasējas ietekmi uz augsnes īpašībām un papeļu augšanu degradētā organiskā augsnē bijušajā kūdras ieguves vietā. Pētījumā vērtēta digestāta un baltā un pļavas āboliņa izmantošana augsnes auglības uzlabošanai, kā arī to ietekme uz oglekļa apriti un ekosistēmas procesiem. Rezultāti liecina, ka ar digestātu mēslotajā variantā augsnes slāpekļa saturs sezonas laikā palielinājās no 4,2 līdz 5,5 g/kg, bet augsnes ielabošanas variantos novērota arī pozitīva tendence papeļu augšanā un vitalitātē. Atsevišķos pieauguma rādītājos sasniegta līdz 15 % atšķirība. Turklāt izmantotā digestāta deva būtiski nepalielināja siltumnīcefekta gāzu emisijas vai slāpekļa savienojumu daudzumu gruntsūdeņos. Pētījums apliecina organisko augsnes ielabošanas līdzekļu potenciālu degradētu augšņu auglības uzlabošanā.

LBTU profesore (emeritus) Daina Jonkus iezīmēja lopkopības zinātnes darba rezultātus labākiem lēmumiem, uzmanību pievēršot Latvijas vietējo apdraudēto liellopu šķirņu – Latvijas brūnās un Latvijas zilās – ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai. DNS un genomiskās analīzes liecina, ka Latvijas brūnajai šķirnei raksturīga augsta ģenētiskā viendabība un inbrīdinga līmenis, kas saistīts ar piena izslaukuma samazināšanos, savukārt Latvijas zilajai šķirnei konstatēta lielāka ģenētiskā daudzveidība, taču arī citrulinēmijas mutācijas nesēji. Referātā aplūkota arī piena olbaltumvielu gēnu variāciju nozīme piena kvalitātē un pārstrādes īpašībās. Pētījumu atziņas uzsver nepieciešamību saglabāt vietējo šķirņu ģenētiskos resursus, veikt mērķtiecīgu dzīvnieku genotipēšanu un pārdomātu pāru atlasi, kontrolējot radniecības krustošanās riskus.

LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko prezentēja referātu "No standartiem līdz izcilībai: EAEVE pieredze studiju kvalitātes pilnveidē", skaidrojot Eiropas Veterinārās izglītības iestāžu asociācijas (EAEVE) akreditācijas procesu un tā nozīmei veterinārmedicīnas studiju kvalitātes nodrošināšanā. Fakultātes starptautiskā atzinuma atjaunošanas procesā tika veikts pašnovērtējums un 2026. gada septembrī uzņemta starptautisko ekspertu vizīte. No iepriekšējās ekspertu vizītes 2019. gadā fakultātē attīstīts Klīnisko pētījumu centrs, renovētas studiju telpas, ieviests objektīvi strukturētais klīniskais eksāmens (OSCE) un izveidots Klīnisko prasmju un simulāciju centrs. Vienlaikus jāturpina pilnveidot laboratoriju infrastruktūra, pētniecības iespējas un studiju procesa kvalitāte, kā arī jārisina akadēmiskā personāla noslodzes jautājumi.

Noslēgumā MPS "Vecauce" saimnieciskais vadītājs Indulis Ieviņš pievērsās jautājumam "Kārtējais slapjais vai sausais gads?", analizējot laikapstākļu ietekmi uz saimniecības darbību. Saimniecība, kuras kopējā apsaimniekotā zemes platība 2026. gadā pārsniedza 2000 hektāru, nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un augļkopību, vienlaikus nodrošinot studentu praktiskās apmācības un vidi lauku izmēģinājumiem. Salīdzinot meteoroloģiskos datus no 2025. gada augusta līdz 2026. gada septembrim ar ilggadējiem rādītājiem, tika konstatēts būtisks nokrišņu pieaugums 2026. gada vasarā, īpaši jūnijā, jūlijā un augustā. Referātā tika aplūkotas arī studentu praktiskās apmācības iespējas – mācību gada laikā saimniecībā plānots uzņemt 699 pirmo un otro kursu studentus, kā arī nodrošināt specializētās mācību prakses.

Godina pētniecības sasniegumus un izceļ labākos stenda referātu autorus

Tradicionāli seminārā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skates konkursa laureāti. Šogad konkurss norisinājās jau 33. reizi. Lauku un mežu izmēģinājumu skatē tika vērtēta zinātnisko iestāžu pētījumu rezultātu popularizēšana masu medijos, jauno zinātnieku iesaiste, izmēģinājumu aktualitāte, sadarbība ar citām zinātniskajām iestādēm Latvijā un ārvalstīs, kā arī ar uzņēmējiem, un iepriekšējā gadā paveiktais. Šogad par konkursa laureātu kļuva Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".

Tāpat pasākumā tika pasniegti vairāki atzinības raksti. Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" saņēma atzinības rakstu par dinamisku izaugsmi zinātniski pētnieciskajā darbībā, veiksmīgu sadarbību ar Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem, kā arī vislielāko dalībnieku skaitu. "Zemkopības institūts" Skrīveros tika novērtēts par ieguldījumu augu selekcijas un pētniecības attīstībā, inovatīvu risinājumu ieviešanu augu veselības uzraudzībā un daudzveidīgu laukaugu un zālāju šķirņu izmēģinājumu īstenošanu. Dārzkopības institūtam atzinība piešķirta par noturīgi augstu zinātniskās darbības sniegumu un spēju uzturēt interesi par Dobelē veiktajiem pētījumiem, kā arī Dižstendes pētniecības centram – par ieguldījumu graudaugu selekcijas attīstībā, inovatīvu tālizpētes risinājumu ieviešanu un multifunkcionālu materiālu izstrādi un izpēti.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, kurus vērtēja žūrija un semināra apmeklētāji. Nominācijā "Atraktīvākais" un semināra dalībnieku simpātiju balvu ieguva Sipenieces E. un Krūmas Z. stenda referāts "Bioloģiski aktīvo vielu izpēte mikrozaļumos". Savukārt nominācijā "Strukturētākais" tika atzīts Nolbergas-Trūpas A. un Sama K. stenda referāts "Melnās dzelkņmušas (Hermetia illucens) žāvētu kāpuru izmantošanas potenciāls dējējvistu ēdināšanā".

Raksta krājums "Ražas svētki "Vecauce - 2026": Pētniecība, studijas, ražošana"