Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu (S518)
Lai samazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūrā un sasniegtu izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, 2021. gadā atjaunotajā HELCOM Baltija jūras rīcības plānā kaļķošana un ģipša izkliede ir minēta kā viens no pasākumiem, kas uzlabo augsnes struktūru un stabilitāti mālainās augsnēs, samazina fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm (https://helcom.fi/media/publications/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāti pastiprina 2020. gadā prezentētās Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork) saturs, kas ir Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) reformu sastāvdaļa. Viens no nozīmīgākajiem stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība, kā arī samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu līdz 2030. gadam vismaz par 20%. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte speciālistu sagatavotajā bukletā apkopota informācija par augsnes kaļķošana agronomiskajiem, ietekmes uz vidi un saimniecības ekonomikas aspektiem (https://www.llu.lv/sites/default/files/files/lapas/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf).
Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.
Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā.
Plānotie darba uzdevumi un laika grafiks:
|
Nr. |
Darba uzdevumi |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
|
1 |
Uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis, 2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. – pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu). |
|
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
2 |
Ar izmēģinājuma lauciņu kaļķošanu radīt dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, lai salīdzinātu ar nekaļķotiem lauciņiem, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos. |
|
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
3 |
Izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, lai salīdzinātu ar nemēslotiem lauciņiem, bet pārējos lauciņos dot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45 : 30 : 45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90 :60 : 90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135 : 90 : 135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiku un devas pielāgot attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos uzturēt četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos. |
|
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
4 |
Ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
5 |
Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg). |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
6 |
Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs). |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
X |
|
7 |
Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |