Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā (S521)

Ik gadu Latvijā tiek veikta siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācija, kuras ietvaros tiek aprēķinātas SEG emisijas, kas rodas dažādu tautsaimniecības sektoru darbības rezultātā, t.sk., lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. Nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju nosaka Latvijas apņemšanās pildīt starptautiskās vienošanās, kur kā nozīmīgākās minamas ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (1992. g.) un ar šo konvenciju saistītais Kioto protokols (1997. g.), kā arī 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kas nodrošinās enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi 2015. gadā pieņemtajam Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām.

Meliorācijas sistēmu ierīkošana lauksaimniecības zemēs nodrošina augsnes mitruma regulēšanu, kas īpaši aktuāla ir pavasara un rudens sezonās, kad nepieciešama intensīva lauksaimniecības tehnikas izmantošana. Pētījumu rezultāti liecina, ka lauksaimniecības zemju nosusināšana palielina kultūraugu produktivitāti, tajā pašā laikā ietekmējot vairākus faktorus, kas regulē SEG emisijas no lauksaimniecības zemēm. Piemēram, minerālaugšņu nosusināšana var samazināt dislāpekļa oksīda un metāna emisijas, ko tiešā veidā ietekmē izmaiņas augsnes mitruma režīmā. Dotā pētījuma ietvaros tiks veikti dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumi lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs, un noteiktas augsnes emisiju veidošanās cēloņsakarības. Papildus projekta ietvaros plānots veikt meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanu un funkcionalitātes paplašināšanu, veicot drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu ar valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektiem.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

Valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju un kolektoru tīkla līnijveida objektu topoloģisko savienošana var nodrošināt ūdens un piesārņojošo vielu izplatības novērtēšanu hidrogrāfiskā tīkla ietvaros.

Plānotie darba uzdevumi un laika grafiks: