Vadlīniju sagatavošanai par degvielas uzskaites sistēmas izstrādi mežsaimniecības sektorā (MAF3)

Lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu, paredzēta vairāku savstarpēji saistītu un strukturētu darbību īstenošana, kas loģiski sadalīta atsevišķos darba uzdevumos ar skaidri noteiktiem pienākumiem katram izpildītājam. Pētījuma sākotnējā posmā paredzēts veikt darbības, kuru mērķis ir padziļināti izzināt un analizēt esošās degvielas uzskaites sistēmas, kā arī izvērtēt ārvalstu pieredzi. Šis process ietver arī analītisku pārskatu par degvielas uzskaites un tās sadales apakšsistēmām Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī piemēru analīzi no mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēm. Vienlaikus plānots identificēt galvenās ieinteresētās puses, veicot to kartēšanu un definējot lomu sadalījumu sistēmas ietvaros.
Plānota metodikas izstrāde, kas balstīta uz skaidri definētiem un izmērāmiem kritērijiem, ņemot vērā konkrēto mežsaimniecisko darbību veidu (piemēram, meža atjaunošana, stādīšana, kopšana, atjaunošanas cirte). Šajā posmā metodikas aprobācija nav paredzēta. Marķētās degvielas kvotu aprēķins tiks veikts, izmantojot teorētiski pamatotus rādītājus, kuri turpmākos pētījumos būtu jāaprobē praksē. Piedāvātais risinājums kvotu sistēmas izveidei ietvers esošo uzraudzības un kontroles mehānismu izvērtējumu meža nozarē, piedāvājot priekšlikumus to uzlabošanai, neiedziļinoties konkrētu programmatūras risinājumu izstrādē vai uzlabošanā.
Izstrādātie risinājumi un priekšlikumi iekļaus prognozējamo datu plūsmu un to apjoma prognozēšanu, novērtējot to uzglabāšanas nepieciešamību tālākiem aprēķiniem. Iespēju robežā plānots administratīvā sloga novērtējums, īpašu uzmanību pievēršot darba apjomam, laika un finanšu izmaksām, kā arī nepieciešamajiem cilvēkresursiem gan uzņēmēju, gan valsts iestāžu kontekstā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, noslēguma ziņojumā tiks izstrādāti ieteikumi administratīvā sloga samazināšanai, veicinot sistēmas efektivitāti un ilgtspējīgu ieviešanu praksē.
Projekta izpildes laikā, pētījumā iesaistītiem dalībniekiem tiek definēti pienākumi un atbildība. Projekta zinātniskais vadītājs atbild par pētījuma plānošanu un sadarbības koordināciju, gala ziņojuma sagatavošanu. Pētnieki un zinātniskie asistenti veic esošo informācijas un sistēmu izpēti, kritēriju izstrādi, datu apstrādi un analīzi.
Latvijā ir specifiski pētījumi par ārpusceļa meža tehnikā patērētās degvielas uzskaiti, lai to norādītu kā izņēmumu Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) ietvaros līdz šim nav veikti.

Projekta mērķis
Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).

Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.

Projekta uzdevumi – detalizēts apraksts par darbībām, kuras plānots īstenot, to īstenošanas shēma, katra darba izpildītāja pienākumi un uzdevumi projektā
Lai sasniegtu projekta mērķi, ir izvirzīti vairāki darba uzdevumi, katram no tiem nosakot sākotnēji atbildīgo personu:
1. Sagatavot apskatu par esošajām degvielas nodalīšanas un uzskaites sistēmām Latvijā un ārpus tās, veikt labās prakses piemēru analīzi (L.Vanaga).
2. Identificēt un uzskaitīt mežsaimniecības nozarē degvielas iepirkuma procesā iesaistītās puses, to lomas un pienākumus un noteikt, uz kāda tiesiskā pamata varētu saņemt tiesības iegādāties marķētu degvielu (L.Vilkriste).
3. Definēt kritērijus degvielas piešķiršanai dažādiem mežsaimniecības darbu veidiem (atjaunošanai, aizsardzībai un mežizstrādei), ņemot vērā tādus faktorus kā cirtes veids, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, platība u.c. (A. Strūbergs (mežizstrādes tehnika); A.Zimelis (motortehnika)).
4. Balstoties uz kritērijiem, noteikt degvielas kvotu uz vienu (platības) vienību (A.Zimelis).
5.1. Sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt degvielas uzskaites datu integritāti, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi vai manipulācijas ar degvielas uzskaiti (L.Vanaga).
5.2. Izvērtēt iespēju izmantot Atmežošanas regulas ((ES) 2023/1115) informācijas sistēmu kā audita mehānismu, lai izsekotu un pārbaudītu degvielas darījumus (L.Vilkriste).
6. Izpētīt tehnoloģiskos risinājumus degvielas uzskaites sistēmas ieviešanai (A.Strūbergs).
7. Izvērtēt administratīvo slogu, kas saistīts ar degvielas nodalīšanas un uzskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu, ņemot vērā iespējamās izmaksas un ietekmi uz pieejamajiem resursiem (L.Vanaga).
8. Izvērtēt, kā praksē varētu darboties emisiju kvotu tirdzniecības sistēma attiecībā uz meža nozares bezceļu transportu, tostarp potenciālos ieguvumus vai zaudējumus no tās iekļaušanas, lai piekļūtu papildu emisiju kvotām (K. Liepiņš).

Pētījuma pirmā posma ietvaros tiek veikta pieejamās informācijas apkopošana un analīze gan Latvijas, gan ārvalstu pieredzes kontekstā. Tiek identificēti un izvērtēti atbilstoši informācijas avoti, kā arī apzināti speciālisti un eksperti, kuru kompetence aptver pētījumā iekļautos tematus, turpmākai sadarbībai. Noslēdzoties pirmajam posmam, tiek definēti nākamā posma uzdevumi, norādītas atbildīgās personas, kā arī, ja nepieciešams, piesaistīti papildu eksperti vai ieinteresēto institūciju pārstāvji. Turpmāk informācija tiek padziļināti analizēta projekta izpildes grupas ietvaros. Atbildīgo personu vadībā tiek formulēti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi vai iespējamie risinājumi.