Inovatīvs ganību monitorings efektīvai apsaimniekošanai, atgremotāju ēdināšanas optimizācijai un emisiju mazināšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos (GanIT)
Rīgas Tehniskā universitāte (reģistrācijas Nr. 90000068977), SIA “GEO Development” (reģistrācijas Nr. 40003956979), ZS “Silvas” (reģistrācijas Nr. 44101037802), SIA “Mikaitas” (reģistrācijas Nr. 44103032532), SIA “Sustinere Latvija” (reģistrācijas Nr. 40203490549) un biedrība “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” (reģistrācijas Nr. 40008041914)
Latvijā joprojām liela daļa atgremotājdzīvnieku (liellopi, aitas, kazas, dambrieži, staltbrieži) tiek turēti ganībās, kuru platība pārsniedz 600,4 tūkst. ha no kopējiem 1970,7 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__LA__LAG/LAG010/table/tableViewLayout1/). Īpaši tas attiecas uz bioloģiskajām saimniecībām, kurās ir 95,7 tūkst. liellopi, tostarp 12,5 tūkst. slaucamo govju (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BL__BLL/BLL010). Ganības veido vairāk nekā ceturtdaļu no visas apstrādājamās zemes, taču to izmantošana bieži balstās empīriskā pieredzē, kas rada zaudējumus zālāju kvalitātē, biotopu saglabāšanā un SEG emisiju mazināšanā. SEG jautājums ir īpaši aktuāls, jo liellopi ir lielākie emisiju radītāji, un, kā rāda Dānijas piemērs, tiek ieviesti emisiju nodokļi (https://www.bbc.com/news/articles/c20nq8qgep3o). Projektā tiks ieviestas inovatīvas metodes – dronu izmantošana zāles garuma un masas noteikšanai, dzīvnieku skaita un habitusa uzraudzībai, parazītu kontrolei un datu iegūšanai par kokšķiedras un sausnas saturu. Tas ļaus optimizēt ēdināšanu, mazināt SEG emisijas, saglabāt zālāju daudzveidību un efektīvāk plānot barības sagatavošanu ziemai. Šādas prakses plaši tiek izmantotas Jaunzēlandē, kur droni palīdz ganāmpulku vadībā un dzīvnieku labturības uzlabošanā (https://dronetrust.co.nz/blogs/articles/how-dronesare-used-in-agriculture-in-new-zealand). Lai gan tehnoloģiju piedāvājums strauji pieaug, to ieviešanu Latvijā kavē zemā digitālā pratība, īpaši lauku reģionos – Eurostat dati rāda, ka Latvija ir pēdējā vietā starp Baltijas valstīm digitālo prasmju ziņā https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactivepublications/digitalisation-2025). Projekts izstrādās metodi, kas ne tikai palīdzēs izmantot digitālās tehnoloģijas ganību menedžmentā un ikdienas praksē, bet arī stiprinās MVU konkurētspēju un veicinās stratēģisko attīstību saimniecībās. Lauksaimniecības konkurētspēja balstās uz efektīvu resursu izmantošanu, un zālāji saimniecībās, kas izmanto atgremotājus ražošanas procesā, ir viens no kritiskākajiem resursiem. Savlaicīga zālāju apsaimniekošana — pareizais brīdis ganīšanai vai pļaušanai — tieši nosaka no hektāra iegūtās biomasas apjomu un kvalitāti.
Plašaka informācija par ELFLA projektiem: https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/rural-development
Pavisam kopā EUR 299 809.99