Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte (S513)

Stratēģiskās darbības dzīvnieku ģenētisko resursu ilgtspējīgai pārvaldībai ir noteiktas FAO Globālajā rīcības plānā dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem. Šajā plānā ir paredzēti šādi četri galvenie aspekti:

• raksturojums, uzskaite un uzraudzība, kas nosaka lēmumu pieņemšanu mājlopu ģenētiskās daudzveidības pārvaldībā;

• ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina, ka dzīvnieku ģenētiskie resursi tiek izmantoti optimālai iztikas līdzekļu uzlabošanai;

• saglabāšana, kas nepieciešama, lai apturētu pašreizējo mājlopu ģenētiskās daudzveidības samazināšanos un saglabātu to nākamajām paaudzēm; 

• politikas, institūcijas un spēju veidošana, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstošu atbalsta sistēmu dzīvnieku ģenētisko resursu pārvaldībai.

Dokumentā minēts, ka galvenā atbildība par Globālā rīcības plāna īstenošanu gulstas uz valstu valdībām.

Lai ģenētisko resursu dzīvniekus varētu saglabāt, svarīgi, lai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz pietiekamu un precīzu informāciju par saglabājamiem dzīvniekiem. Šeit svarīga ir informācija par šķirņu ģenētisko uzbūvi, ko var izmērīt molekulārā līmenī, raksturojot reprezentatīvu dzīvnieku paraugu skaitu. FAO jau 2011. gadā publicēja vadlīnijas par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulārā ģenētiskā raksturojuma nepieciešamību (https://www.fao.org/4/i2413e/i2413e00.htm).

Šo vadlīniju par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulāro raksturojumu mērķis ir palīdzēt valstīm plānot un īstenot efektīvu savu dzīvnieku ģenētiskās daudzveidības analīzi, lai iegūtā informācija varētu veicināt efektīvu ilgtspējīgas izmantošanas plānu izstrādi. Molekulārais raksturojums būtu jāveic kā daļa no visaptverošas valsts programmas ģenētisko resursu pārvaldībai un saglabāšanai kopā ar fenotipisko raksturojumu.

Veicot genoma analīzes iespējams pārliecināties, vai dzīvnieki (īpaši vaislinieki) nav iedzimto ģenētisko slimību recesīvo alēļu nesēji. Lai arī vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku audzētāju organizāciju un valsts galvenais uzdevums ir saglabāt šķirnes pārstāvjus, tomēr katras valsts selekcionāri ir ieinteresēti saglabāt pēc iespējas kvalitatīvākus dzīvniekus

Šī projekta ietvaros divu gadu laikā (2023. un 2024. gadā), veicot Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govju un buļļu molekulāri ģenētisko izpēti, ir iegūta informācija par dzīvnieku genotipiem pēc vairāk nekā 50 dažādām pazīmēm. Informācija nodota šo šķirņu dzīvnieku audzētāju biedrībām, lai tās varētu pieņemt lēmumus par kvalitatīvāko dzīvnieku saglabāšanu, izlasi un atlasi.

 Šogad paredzēts veikt ģenētiskās analīzes Latvijas tumšgalves aitām, kuras tiek saglabātas kā ģenētiskie resursi. Problemātiska būs kazu bioloģiskā materiāla izpēte Neogen laboratorijā, jo 11.03.2025 saņemts e pasts no laboratorijas, ka GGP Goat 70K mikroshēma, pagaidām labi nestrādā.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā strauji ir samazinājies Latvijas balto cūku skaits, daļēji tāpēc, ka nebija pieprasījuma pēc šo cūku gaļas, bet nozīmīgs faktors bija un joprojām ir Āfrikas cūku mēris, kas skāra arī vairākas saimniecības, kurās audzēja Latvijas baltās cūkas. Tādēļ jāveic stratēģijas izstrāde, kādā veidā būs iespējams saglabāt un atjaunot populāciju, neizslēdzot radniecīgās Jorkšīras šķirnes vaislas kuiļu izmantošanu. Viena no iespējām ir veikt cūku bioprodukta sasaldēšanu un uzglabāšanu gēnu bankā, kā tas notiek ar buļļu bioloģisko materiālu. Pagājušā gadā tika veikta divu kuiļu bioprodukta sasaldēšana. Šogad jāveic sasaldētā bioprodukta pārbaude un novērtēšana.

 Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banka katru gadu ir jāpapildina ar bioloģiskā materiāla paraugiem no visu saglabājamo sugu un šķirņu jaunajiem dzīvniekiem.

Plānotie darba uzdevumi:

1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas tumšgalves (vecā tipa) un Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvniekiem un veikt genoma analīzes;
Šī uzdevuma izpilde nodrošinās ģenētisko informāciju par Latvijas tumšgalves (vecā tipa) aitu un Latvijas vietējo kazu ģenētisko kvalitāti. Līdz ar to būs iespēja ne tikai saglabāt vietējās šķirnes, bet arī kvalitatīvi tās uzlabot, veicot pārdomātu izlasi un pāru atlasi.
2. precizēt un aprobēt cūku spermas dziļās sasaldēšanas metodiku;
Noskaidrojot sasaldētā bioprodukta aktivitāti, varēs saprast vai izvēlēto metodiku arī turpmāk varēs izmantot kuiļu bioprodukta sasaldēšanai, vai arī šī metodika ir jāprecizē.
3. apkopot un analizēt ģenētisko analīžu rezultātus par Latvijas brūnās vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes govju iedzimto slimību sastopamību, sagatavot un publicēt zinātnisko rakstu Scopus vai Web of Science Core Collection datu bāzes žurnālā;
Apstrādājot laboratorijā iegūtos datus, tika veidota publikācija par Latvijas ģenētisko resursu govju populāciju ģenētisko daudzveidību, kā arī vērtēta govju piemērotība piena pārstādes produktu ražošanai. Daļēji izmantojot projekta rezultātus, tiek izstrādāts maģistra darbs.
4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem;
Bioloģiskā materiāla ievākšana un nodošana glabāšanai gēnu bankā ir nepārtraukts process, jo apdraudēto sugu lauksaimniecības dzīvnieki katru gadu dzimst un arī tiek likvidēti.
5. iegādāties vietējo saglabājamo šķirņu buļļu bioprodukta pētījumiem paredzētās devas un nodot glābšanā Gēnu bankā.
 Ģenētisko resursu buļļu bioprodukta devas svarīgi saglabāt gēnu bankā, nevis privātajās organizācijās.