Izstrādāts promocijas darbs par āra bērzu selekciju Latvijā
29. janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" promocijas darbu "Āra bērza (Betula pendula Roth.) selekcija Latvijā" promocijas darbu aizstāvēja Arnis Gailis, iegūstot zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs.
Promocijas darba mērķis ir raksturot āra bērza līdzšinējās selekcijas rezultātus un to efektīvas izmantošanas iespējas.
Kā stāsta jaunais zinātnieks A. Gailis: "Bērzu sugas (Betula L.) ir nozīmīga Eiropas mēreno un boreālo mežu sastāvdaļa, kas veido aptuveni 11% no kopējās mežu platības Eiropā. Latvijā bērzi aizņem gandrīz trešdaļu no kopējās meža platības (MSI, 2023) un ir izplatītākā ģints, kurā ir divas saimnieciski nozīmīgas sugas – āra bērzs (Betula pendula Roth) un purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.). Abas sugas raksturojamas ar līdzīgu vainaga formu un baltu stumbru, kas var sasniegt 20–30 m augstumu, kā arī līdzīgu koksnes anatomiju, līdz ar to meža inventarizācijā, mežizstrādē un kokapstrādē šīs sugas netiek nodalītas atsevišķi. Āra bērzs raksturojams ar izteiktu kreves mizu stumbra lejasdaļā, dzinumi kārpaini (ar lenticelām), lapas smailas. Purva bērzam kreves mizas daļa uz stumbra neizteikta, lapas ovālas ar pūkainu apsarmi uz tām. Āra bērzs ir diploīda suga ar 28 hromosomām (2n = 28), bet purva bērzs ir tetraploīds (2n = 56). Lai gan bioķīmiskās nesaderības dēļ hibrīdi starp abām sugām ir reti sastopami, dažkārt tie var rasties. Nereti morfoloģiskās atšķirības starp sugām nav izteiktas, kas apgrūtina to atšķiršanu dabā, tāpēc ir izstrādāta ķīmiska sugu identifikācijas metode to drošai nodalīšanai, kuras pamatā ir mizas ķīmiskās īpašības."
"Abas bērzu sugas atjaunojas bagātīgi ar sēklām, kuras ir mazas un vieglas, efektīvi izplatās ar vēju, var mērot lielus attālumus, veicinot sugas plašo izplatību, gēnu plūsmu un augstu ģenētisko daudzveidību. Bērzi ir vienmājas koki ar vīrišķām un sievišķām spurdzēm. Sēklas parasti veidojas koku savstarpējas apputeksnēšanās rezultātā bioķīmiskas pašnesaderības mehānisma dēļ. Bērzi zied vienlaikus ar lapu plaukšanu pavasarī, bet Ziemeļeiropā sēklas nogatavojas no jūlija līdz augustam. Bērziem ir lielas atšķirības ikgadējā sēklu ražas apjomā un kvalitātē; Ziemeļeiropā raksturīgas bagātīgas sēklu ražas ar 2–3 gadu intervālu. Abas sugas spēj atjaunoties arī veģetatīvi, veidojot celma atvases. Šī spēja īpaši izteikta jauniem kokiem (līdz 20–30 gadu vecumam) un purva bērzam. Bērzs kā pioniersuga dabiski atjaunojas bagātīgi, ja ir pieejami sēklu avoti. Tomēr vēlamāka ir stādīšana, ja mērķis ir uzlabot nākamās paaudzes koku zarojuma vai stumbra kvalitāti, nodrošināt lielāku ātraudzību. Tas vienlīdz attiecas kā uz meža atjaunošanu, tā apmežošanu," papildina A. Gailis.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, promocijas darbā tika veikti vairāki pētnieciskie uzdevumi: raksturoti saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskie parametri bērza selekcijas populācijā, novērtēta ģenētikas ietekme uz āra bērza veģetatīvās pavairošanas sekmēm, kā arī analizēta selekcijas ietekme uz bērza stādījumu finansiālo vērtību un ieguvumu no otrā selekcijas cikla.
Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Dr.silv. Āris Jansons (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-7981-4346).
