Alīnas Zolovas pētījums par kriptosporidiozes epidemioloģiju piena govīm Latvijā
24. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darbu– tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopu "Kriptosporidiozes epidemioloģija piena govīm Latvijā" aizstāvēja Alīna Zolova (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-7669-8116), iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph.D.) lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes nozarē.
Promocijas darba mērķis ir noteikt piena teļu Cryptosporidium spp. invāziju ietekmējošos faktorus un sugu izplatību Latvijā.
Par savu izstrādāto pētījumu skaidro A. Zolova: "Jaundzimušo teļu diarejas sindroms ir viena no nozīmīgākajām problēmām mūsdienu lopkopībā, jo literatūras dati liecina, ka aptuveni 90 % teļu mirstības gadījumu ir tieši saistīti ar šo patoloģisko stāvokli. Slimības klīniskās pazīmes parasti izpaužas teļiem 5–10 dienu vecumā, variējot no vieglas diarejas bez sistēmiskām pazīmēm līdz akūtai, smagai un profūzai diarejai, kas izraisa smagu dehidratāciju, elektrolītu līdzsvara traucējumus un letālu iznākumu 12 stundu laikā. Sindromu izraisa vairāku bakteriālu un virālu patogēnu kopums (E. coli, Salmonella, rotavīruss, koronavīruss), taču līdztekus minētajiem aģentiem zarnu traktā bieži tiek diagnosticēti vienšūņi Cryptosporidium spp., kur C. parvum tiek minēts kā biežākais cēlonis teļu diarejas sindroma attīstībai. Kriptosporīdijas noārda zarnu bārkstiņu epitēliju, izraisot bārkstiņu atrofiju, kas samazina barības vielu absorbcijas spējas un tādējādi veicina sekundāro patogēnu iekļūšanu dzīvnieka organismā. Cryptosporidium spp. ir smagas invāzijas ierosinātājs, kas rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus piena lopkopības novietnēs, ietverot diagnostikas un ārstēšanas izmaksas, kā arī papildu resursus teļu audzēšanai līdz plānotas dzīvmasas sasniegšanai. Kriptosporidioze ir globāli izplatīta zoonoze, tādēļ šī parazitārā vienšūņa izplatības izvērtēšana Latvijas teritorijā ir kritiski svarīga gan ganāmpulku veselības uzlabošanai, gan sabiedrības veselības aizsardzībai."
"Kriptosporīdijas ir mikroskopiski (4–6 µm) parazītiski vienšūņi, kas lokalizējas zarnu epitēlijā; to oocistām ir raksturīga bieza, daudzslāņaina un pret apkārtējās vides iedarbību izturīga siena un vienkārša iekšējā struktūra. Ultrastrukturālās un DNS analīzes liecina par augstu morfoloģisko līdzību visām Cryptosporidium sugām. Parazītam ir tiešais attīstības cikls bez starpsaimnieku maiņas, un invāzija tiek nodota ar nobriedušām, tūlītēji invadētspējīgām oocistām, kas izdalās ar fekālijām. Pēc oocistu ieņemšanas notiek ekscistācija un sporozoītu atbrīvošanās, kas invadē gremošanas trakta epitēlija šūnas, veicot gan aseksuālo, gan seksuālo vairošanos. Jāatzīmē, ka kriptosporīdiju dzīves ciklā veidojas biezsienu oocistas, kas izdalās apkārtējā vidē, un plānsienu oocistas, kas nodrošina autoinvāziju saimnieka organismā," papildina jaunā zinātniece A. Zolova.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika īstenoti vairāki uzdevumi: veikts pilotpētījums Vidzemes reģionā, lai noskaidrotu vispārējo parazitāro invāziju ekstensitāti piena govju ganāmpulkos (I publikācija), pārbaudīta saistība starp IgG līmeni govju pirmpienā un teļu asins serumā un novērtēta tā saistība ar Cryptosporidium spp. invāziju teļiem (II publikācija), noteiktas Cryptosporidium spp. sugas Latvijā (III publikācija), pārbaudīta saistība starp teļu invadēšanos ar Cryptosporidium spp. un tādiem faktoriem kā piena govju novietņu lielums, govju šķirne, laktācijas reize, atnešanās kalendārā sezona un cietstāves perioda ilgums (IV publikācija), kā arī izpētīta saistība starp teļu invāziju ar Cryptosporidium spp. un pirmpiena un pārejas piena ēdināšanas režīmu (V publikācija); novērtēta Cryptosporidium spp. invāzijas ekstensitāte un intensitāte teļiem un govīm (I, II, III, IV, V un VI publikācija).
Promocijas darbs izstrādāts doktorantūras studiju ietvaros LBTU Veterinārmedicīnas fakultātē no 2015. līdz 2024. gadam. IgG līmeņa noteikšana paraugos veikta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijā.
Trešā publikācija daļēji izstrādāta ar pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/204 "One Health – multidisciplināra pieeja atlasītu parazītisko zoonožu epidemioloģijai un profilaksei" granta atbalstu, kas piešķirts Dr. biol. Gunitai Deksnei, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Parazitoloģijas laboratorijā.
Promocijas darba zinātniskā vadītāja: LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes profesore, Dr.med.vet. Dace Keidāne.
