LBTU Veterinārmedicīnas fakultātē paplašina pētniecības iespējas ar jaunām tehnoloģijām
Kā ar jaunu tehnoloģiju palīdzību pētīt dzīvnieku reprodukciju un kā iegūt precīzākus datus par anestēzijas norisi? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes (LBTU VMF) pētnieki turpmāk varēs meklēt, izmantojot jaunas diagnostikas un pētniecības tehnoloģijas.
Plānojot nepieciešamās iekārtas, rūpīgi izvērtēta esošā situācija, pētniecības attīstības perspektīvas, nozares vajadzības un starptautiskās sadarbības iespējas. Jaunā infrastruktūra nav tikai modernāks aprīkojums laboratorijās un klīnikā. Tā nozīmē iespēju iegūt vairāk un kvalitatīvākus datus, pētīt slimības reālos klīniskos apstākļos, pilnveidot diagnostikas metodes, pētīt infekciju izplatību un antimikrobiālo rezistenci, kā arī attīstīt jaunas dzīvnieku reprodukcijas tehnoloģijas. Iegūtās zināšanas var palīdzēt veterinārmedicīnas speciālistiem pieņemt arvien labāk pamatotus lēmumus praksē.
"Viena veselība" praksē: infekciju izpēte, kas sākas laboratorijā
Mūsdienu veterinārmedicīnā arvien nozīmīgāka kļūst pieeja "Viena veselība" (One Health), kas cilvēku, dzīvnieku un vides veselību aplūko ciešā kopsakarībā. Īpaši nozīmīga šī pieeja ir zoonožu pētniecībā, jo infekciju izplatību starp dzīvniekiem un cilvēkiem ietekmē procesi, kas norisinās gan dzīvnieku organismā, gan apkārtējā vidē.
Tieši šādā kontekstā nozīmīga ir Pārtikas un vides higiēnas institūta un Klīniskā institūta pētniecība. Labāka izpratne par to, kā infekcijas slimības rodas, izplatās un tiek diagnosticētas, ļauj pilnīgāk izprast infekciju pārneses mehānismus un attīstīt efektīvākas slimību profilakses stratēģijas.
Projekta ietvaros iegādātās iekārtas ļaus veikt padziļinātus antimikrobiālās rezistences un infekcijas slimību pētījumus, ar dzīvnieku reprodukciju saistītus klīniskos pētījumus, kā arī attīstīt un veikt in vivo pētījumus.
Klīniskie pētījumi reālos apstākļos
Veterinārmedicīnas zinātnē būtiska pētniecības vide ir Veterinārā klīnika un Klīnisko pētījumu centrs. Tie nodrošina piekļuvi klīniskajiem datiem un ļauj pētīt slimību diagnostiku, ārstēšanas metodes un to efektivitāti reālos klīniskos apstākļos.
Klīniskā vide ļauj pētniekiem iegūt datus par dzīvnieku veselību un slimību norisi, balstoties uz reāliem pacientu izmeklējumiem un ārstēšanas rezultātiem. Šāda pieeja veido pamatu jaunu zināšanu radīšanai un ļauj pētījumu rezultātus sasaistīt ar veterinārmedicīnas praksi. Fakultātes pētniecība aptver arī lauksaimniecības dzīvnieku veselību un reprodukciju, dzīvnieku labturību un jaunu diagnostikas metožu attīstību, sadarbojoties ar saimniecībām, valsts institūcijām un ārvalstu partneriem.
Viens no nozīmīgākajiem projekta ieguvumiem šajā jomā ir veterinārās anestēzijas iekārta ar integrētu ventilācijas sistēmu un vitālo parametru monitorēšanas aprīkojumu. Tā ļaus iegūt standartizētus klīniskos datus par anestēzijas norisi, fizioloģiskajām reakcijām un pēcoperācijas atveseļošanos, radot plašākas iespējas pētīt anestēzijas un atsāpināšanas metodes un salīdzināt dažādu protokolu efektivitāti.
Šīs pētniecības jomas turpmāko attīstību stiprinās arī ECVAA (European College of Veterinary Anaesthesia and Analgesia) rezidente Laura Voiko, kura šobrīd rezidentūru īsteno Lježas Universitātē. Jaunā infrastruktūra būs nozīmīga studentu, doktorantu un rezidentu pētniecības projektos un paplašinās sadarbības iespējas ar humānās medicīnas, valsts sektora un ārvalstu partneriem.
Jaunas iespējas dzīvnieku reprodukcijas pētniecībā
Būtiski tiks paplašinātas arī fakultātes iespējas reprodukcijas pētniecībā, īpaši aitām, kazām un briežiem. Ultrasonogrāfijas iekārtas ļaus sistemātiski pētīt mazo atgremotāju reproduktīvā trakta veselību un iegūt līdz šim Latvijā ierobežoti pieejamus datus par reproduktīvo veselību saimniecībās.
Savukārt specializētais aprīkojums ļaus ieviest un zinātniski izvērtēt laparoskopisko mākslīgo apsēklošanu, pētīt jaunas apsēklošanas metodes un sekmēt augstvērtīga ģenētiskā materiāla izmantošanu.
Jau šobrīd sadarbībai ir uzrunātas saimniecības un tiek attīstīta iecere par briežu mākslīgās apsēklošanas metožu pilnveidi un zinātnisko izpēti. Šo pētniecības virzienu attīsta fakultātes vadošā pētniece Aija Mālniece, kura vienlaikus apgūst Mazo atgremotāju veselības vadības rezidentūras programmu (ECSRHM).
Jaunā infrastruktūra radīs iespējas jauniem doktorantu un studentu pētniecības darbiem, inovatīvu reprodukcijas tehnoloģiju attīstībai un starptautiskās zinātniskās sadarbības paplašināšanai.
Attēldiagnostika palīdz iegūt precīzākus datus par dzīvnieku veselību
Veterinārās diagnostikas pētniecības iespējas būtiski attīstīs jaunās dentālās rentgenogrāfijas un muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas iekārtas. Tās ļaus iegūt standartizētus augstas kvalitātes attēldiagnostikas datus, pētīt dažādu slimību diagnostiskās pazīmes, salīdzināt diagnostikas metodes un analizēt attēldiagnostikas atradņu saistību ar slimību klīnisko norisi un ārstēšanas rezultātiem.
Jaunā infrastruktūra veidos pamatu studentu un doktorantu pētniecības darbiem, zinātniskajām publikācijām un starptautiskiem projektiem, vienlaikus sekmējot pētījumu rezultātu pārnesi veterinārmedicīnas praksē.
Ieguldījums nākotnes veterinārmedicīnas pētniecībā
Kopumā jaunā infrastruktūra ļaus fakultātei ne tikai pilnveidot jau esošos pētniecības virzienus, bet arī attīstīt jaunus. Mūsdienīgas tehnoloģijas, klīnisko datu pieejamība, sadarbība ar saimniecībām un starptautiskajiem partneriem veidos vidi, kurā iespējams radīt jaunas zināšanas un pārnest tās veterinārmedicīnas praksē.
Vienlaikus jaunā infrastruktūra sniegs nozīmīgu ieguldījumu jauno pētnieku attīstībā, dodot studentiem, doktorantiem un rezidentiem iespēju iesaistīties mūsdienīgos un starptautiski konkurētspējīgos veterinārmedicīnas pētījumos.
Projekts Nr. 1.1.1.2/1/25/I/004 "LBTU un sadarbības partneru zinātniskās infrastruktūras pilnveide" tiek īstenots no 2025. gada 1. maija līdz 2029. gada 31. decembrim. Tā kopējais finansējums ir 2 537 948 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 2 157 255,80 eiro.
