Veikts pētījums par hidromeliorācijas ietekmi uz oglekļa uzkrājumu mežos ar kūdras augsnēm
26. augustā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" bibliotēkā promocijas darbu – tematiski vienotu zinātnisko publikāciju apkopojumu "Oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa izmaiņas hidromeliorācijas ietekmē mežos ar kūdras augsnēm / Carbon stock changes after long-term drainage in forests on organic soils" aizstāvēja Valters Samariks (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-9953-0455) un ieguva zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs.
Promocijas darba mērķis ir novērtēt hidrotehniskās meliorācijas ilgtermiņa ietekmi uz augsnes siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa uzkrājuma dinamiku galvenajās oglekļa krātuvēs vecās skuju koku audzēs mežos ar mezotrofām organiskām augsnēm.
"Mežu ekosistēmas ir būtiskas globālā oglekļa cikla sastāvdaļas, kas darbojas gan kā nozīmīgas oglekļa krātuves, gan kā dinamiski regulētāji, veicot oglekļa piesaisti un siltumnīcefekta gāzu (SEG) apmaiņu starp biosfēru un atmosfēru. Pēdējās desmitgadēs mežu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir arvien vairāk uzsvērta starptautiskos un reģionālos politikas dokumentos. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķus mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī sasniegt un uzturēt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un turpmāk. Meža oglekļa krātuvju kvantificēšana reģionālā un nacionālā mērogā ir būtiska zinātniski pamatotu apsaimniekošanas un politikas stratēģiju izstrādei, tādējādi uzlabojot oglekļa uzskaites precizitāti, veicinot adaptīvu mežu apsaimniekošanu un sekmējot bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu sasniegšanu," stāsta jaunais zinātnieks V. Samariks.
Tāpat viņš papildina: "Ziemeļeiropas hemiboreālais reģions, kurā ietilpst Latvija, Igaunija, Dienvidzviedrija un daļa Somijas, ir pārejas zona starp boreālajiem skuju koku un mērenā klimata lapu koku mežiem. Latvija ir Baltijas reģiona valsts ar vislielāko mežu platību, kas nodrošina ievērojamus koksnes resursus, un prognozēts, ka pieprasījums pēc tiem nākotnē pieaugs. Meži klāj 53% Latvijas sauszemes teritorijas. Parastā egle un parastā priede ir galvenās mežsaimniecības sugas, kas kopā veido 45% no kopējās meža platības (NFI 2023). Piejūras klimata, pēcleduslaikmeta reljefa un augsta augsnes mitruma mijiedarbība ir veicinājusi plašu organisko augšņu un purvu veidošanos. Latvijā 23% mežu ir ar organiskām augsnēm."
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti vairāki darba uzdevumi: novērtēta hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz kokaudzes biomasas un atmirušās koksnes oglekļa uzkrājumu, raksturota hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz augsnes oglekļa uzkrājumu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, kā arī novērtēta hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz zemsedzes veģetācijas, sīko sakņu un nobiru oglekļa uzkrājumu.
Promocijas darba zinātniskie vadītāji: Dr.silv. Āris Jansons (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-7981-4346) un Ph.D. Baiba Jansone (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-4359-7882).
