Veģetācijas perioda hidroloģisko apstākļu un ūdens kvalitātes novērtējums novadgrāvjos Latvijā (S530)
Veģetācijas perioda hidroloģisko apstākļu raksturošanai novadgrāvjos var izmantot hidrometrisko novērojumu un/vai teorētisko (aplēses) hidroloģisko lielumu aprēķinu rezultātus.
Hidrometriskie novērojumi var ietvert novadgrāvjiem raksturīgo caurplūdumu aprēķinus, kas balstīti uz lauka apstākļos veiktu mērījumu rezultātiem. Mērījumi lauka apstākļos var tikt īstenoti epizodiski vai nepārtrauktā režīmā. Epizodiski mērījumi lauka apstākļos ietver šķērsgriezuma noteikšanu, ūdens līmeņa un straumes ātruma mērījumus ar specializētām mērierīcēm izvēlētā novadgrāvja lejtecē, kas tiek īstenoti konkrētā dienā un stundā. Kā nozīmīgākā epizodisku mērījumu izmantošanas priekšrocība minama precīza caurplūduma noteikšana konkrētā vietā un laikā, par šādu mērījumu trūkumu uzskatāma nepieciešamība regulāri un sistemātiski apmeklēt izvēlētos novadgrāvjus un atkārtot mērījumus, lai raksturotu mainīgu meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz iegūtajiem caurplūdumu rezultātiem. Nepārtraukti mērījumi lauka apstākļos ietver hidrotehniskās būves (pārgāznes) būvniecību, ūdens līmeņa mērījumiem nepieciešamo sensoru un datu logeru iegādi un uzstādīšanu. Zinot hidrotehniskās būves (pārgāznes) dimensijas un ūdens līmeņa mērījumu rezultātus, kas ierasti tiek iegūti ar vienas stundas intervālu, iespējams aprēķināt katrai stundai raksturīgo vidējo caurplūdumu. Nepārtrauktu mērījumu priekšrocība ir iespēja novērtēt caurplūdumu izmaiņas ilgtermiņā ar augstu precizitāti un ticamības pakāpi, kas pilnvērtīgi raksturo mainīgos hidroloģiskos apstākļus. Kā nozīmīgākais trūkums minamas augstās izmaksas, kas saistītas ar hidrotehniskās būves (pārgāznes) būvniecību un ūdens līmeņa sensoru un datu logeru iegādi.
Teorētisko (aplēses) hidroloģisko lielumu noteikšana ietver ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķinātus caurplūdumus, izmantojot 2015. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” (turpmāk – LBN 224-15) norādīto metodiku. Lai novērtētu veģetācijas periodam raksturīgos hidroloģiskos apstākļus novadgrāvjos, pētījuma īstenošanas ietvaros kā atbilstošākie izvēlēti sekojoši teorētiskie (aplēses) hidroloģiskie lielumi:
- ilggadējais gada vidējais caurplūdums (LBN 224-15 – 4. pielikums);
- vasaras pusgada vidējais caurplūdums (LBN 224-15 – 5. pielikums);
- vasaras mazūdens perioda 30 dienu minimālais caurplūdums (LBN 224-15 – 10. formula, 6. pielikuma 1. kartogramma, 6. pielikuma 3. kartogramma un 6. pielikuma 1. tabula).
Pētījuma ietvaros tiks izmantoti hidrometriskie novērojumi, kas veikti lauka apstākļos, izmantojot šķērsgriezuma noteikšanu, ūdens līmeņa un straumes ātruma mērījumus ar specializētām mērierīcēm izvēlēto novadgrāvju lejteces posmos.
Pētījuma mērķis ir novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā
|
Nr. |
Darba uzdevumi |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
|
1 |
Atlasīt reprezentatīvu novadgrāvju datu kopu, ietverot datus par novadgrāvjiem visos minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos un nodrošinot telpisko pārklājumu Latvijas teritorijā. |
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
2 |
Raksturot atlasītos novadgrāvjus, ņemot vērā novadgrāvju garumu un sateces baseinu lielumu, sateces baseinos sastopamos zemes lietojuma veidus, kā arī atrašanās vietas minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos. |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
3 |
Veģetācijas periodā atlasītajos novadgrāvjos īstenot trīs ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumu un ūdens paraugu ievākšanas kampaņas. |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
4 |
Apkopot un sistematizēt veģetācijas periodam raksturīgo informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem pētījuma teritorijās, izmantojot VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" meteoroloģiskajos novērojumos iegūtos mērījumu rezultātus, ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumu, kā arī ievākto ūdeņu paraugu ķīmiskā sastāva (pH, nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis, kopējais slāpeklis, fosfātu fosfors, kopējais fosfors) rezultātus. |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
5 |
Veikt iegūto hidroloģisko mērījumu un ūdens kvalitātes monitoringa rezultātu analīzi atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, novadgrāvju garuma un sateces baseinu lieluma, sateces baseina zemes lietojuma veida, kā arī atrašanās vietas minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos. |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
6 |
Sagatavot un iesniegt pārskatu par paveikto, ja nepieciešams, prezentēt iegūtos rezultātus Zemkopības ministrijas un (vai) lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |