Erasmus+ pieredze: Lai cik grūti spert pirmo soli, sasparojies un pēc tam aiziesi ritmā!

Meklē suņu pieskatītāju, bet atrod arī topošo veterinārārsti

Zanes stāsts par to, kā viņa nokļuva līdz savai pirmajai Erasmus+ praksei, nav gluži tradicionāls, taču arī par nejaušu to nenosauksi. Kā viņa saka par sevi – neesmu tradicionālā latviete, un iesaistos viskautkur un daru viskautko. Paralēli studijām Zane darbojas fakultātes pašpārvaldē, iesaistījusies Erasmus studentu tīkla (ESN) darbībā Jelgavā un vada Starptautisko veterinārmedicīnas studentu asociācijas (IVSA) pārstāvniecību Latvijā. Iepriekš pēc vidusskolas absolvēšanas strādājusi Lielbritānijā un ASV Havaju salās, nebaidās ceļot viena un iepazīt jaunas vietas. Tā viņa veido savu draugu un paziņu loku, un kādā dienā viņas plašā draugu saime "piespēlēja" iespēju.

"Es gribēju braukt praksē vasarā, un sāku mērķtiecīgi meklēt kontaktus. Visu laiku domāju, prasīju padomus paziņām, vai var kāds kaut ko ieteikt. Līdz mana draudzene, kas tobrīd bija Latvijas Studentu apvienības vadītāja, atsūtīja e-pastu ar tekstu: “Klau, Zane, šis Tev varētu interesēt! Veterinārārsts no Zviedrijas prasa man, vai nav kāds students, kurš gribētu piestrādāt un pieskatīt suņus, jo viņi vasarā plāno kaut kur braukt.” Viņa atsūtīja ziņu man, jo tā ir mana tēma un varētu būt interesanta maniem kursabiedriem. Es skatos – o, vetārsts Zviedrijā! Rakstu viņam e-pastu un jautāju, ka kā veterinārmedicīnas studente meklēju praksi Erasmus+ ietvaros un varu braukt pieskatīt suņus, bet ar norunu, ka man piedāvās arī prakses vietu. Un viņš atbildēja – jā!”

Vēlāk izrādījās, ka suņus pieskatīs kāda fizioterapijas studente no Latvijas, bet Zane pilnībā pildīja praktikanta pienākumus. Papildus prakses vadītājs nodrošināja abas latvietes ar dzīvesvietu un ēdināšanu. Lai gan Zane par savu darbu nesaņēma atalgojumu, viņu tas nesatrauca, jo prakses laikā saņēmusi Erasmus+ stipendiju, kas pienākas visiem studējošajiem, kuri dodas studiju vai prakses mobilitātēs. 

Zviedrijā pirmo reizi mūžā veic āža kastrāciju

Zanes prakses pienākumi bija ļoti dažādi. Sākotnēji viņa tikai palīdzējusi, asistējusi, pieturot vai fiksējot dzīvniekus, un tīrījusi telpas pēc operācijām. Bet vēlāk, kad prakses vadītājs sapratis, ko Zane var izdarīt un ka viņa nāk no vetārstu ģimenes, uzticēti daudz nopietnāki pienākumi, līdz pilnībā veikusi kastrācijas un sterilizācijas operācijas.

“Parasti uz klīniku veda suņus, kaķus, trušus, kāmjus, peles. Vienu reizi bija atvests arī āzis. Līdz ar to pirmo reizi mūžā piedalījos āža kastrācijā. Tas bija kaut kas neierasts mazo dzīvnieku klīnikai.Tā kā prakses vadītājs bija amerikānis, kurš beidzis Veterinārmedicīnas universitāti Upsalā, es varēju uzlabot arī savu angļu valodu veterinārajā sfērā. Viņš ļoti attīsta savas profesionālās zināšanas – brauc uz konferencēm, semināriem visā pasaulē, ieguvis licenci arī ASV kā veterinārārsts. Viņa zināšanu līmenis ir ļoti labs un viņam ir talants mācīt. Viņš man ne tikai rādīja, bet lika pašai darīt, deva iespējas piedalīties vairākās nopietnākās operācijās. Turklāt vetārsti ģimenē ir arī viņa sieva un vedekla. Ļoti daudz iemācījos arī no vedeklas, kura ir pabeigusi studijas Ungārijā, Budapeštā, un viņai ir pavisam cits stils, cits piegājiens. No viņas es daudz iemācījos. Man ļoti paveicās.”

Lielu atbalstu no prakses vadītāja Zane saņēma arī sadzīvē. Kad viņa ieradusies Zviedrijā - atbraucis pretī, piešķīris tikko izremontētu dzīvesvietu, kura atradās nekur citur kā bijušajā lielo dzīvnieku fermā, bet pārveidota par viesnīcu. Vēlāk tajā apmetās arī viņa meitas un viesi. Zane saka – jā, ir iespējams atrast šādus prakses vadītājus!

Erasmus+ bez ballītēm un lielpilsētu steigas

Nīlande ir samērā neliela Zviedrijas pilsēta, kurā Zane aizvadīja visu darba laiku, taču viņas dzīvesvieta prakses vadītāja īpašumā bija laukos. Līdz ar to izpalika ierastās studentu Erasmus izklaides, taču tika iegūts daudz, daudz vairāk – pašizaugsme, profesionālās iemaņas un spēja nesteidzīgi baudīt dzīvi.

“Brīvajā laikā kopā ar otru latviešu meiteni pieskatījām suņus, kas saimniekiem kopā bija 12, gājām uz mežu un devāmies pārgājienos kalnos, peldējāmies un izbaudījām vasaru. Prakses vadītājs ir liels automašīnu fans, un ļāva arī mums tās izmantot, tādēļ sanāca redzēt arī vairāk Zviedriju. Laikam pat labāk, nekā es to būtu izbaudījusi Latvijā, jo Zviedrijā nebija tik ļoti karsts.“

Vai ir ko zaudēt? Nav ko zaudēt!

Šādu jautājumu Zane uzdod visiem, kuri baidās un nevar saņemties pieteikties Erasmus+ mobilitātei. Turklāt viņa vienmēr aicina padomāt par nākotni – kādi būs ieguvumi?

“Lai cik grūti spert pirmo soli, pēc tam aiziesi ritmā! Iedomājies, cik labi pēc tam jutīsies, ka zināsi valodu, tev būs pieredze, iegūsi jaunus draugus. Visiem ir bijis grūti sākumā, bet pēc tam lasi stāstus un saproti, ka visiem tas ir tik ļoti paticis, ka ir tā vērts. Izaicini pats sevi! Kā citādāk vari augt? Tikai izkāpjot no komforta zonas un pieredzot dzīvi. Es riktīgi saprotu tos, kuri baidās. Man arī pirms Amerikas bija nenormāli bail braukt. Man bija paniskas bailes no angļu valodas. Bet vislabākais ir dzīves mācība. Dzīve tevi izmācīs daudz vieglāk, nekā zubroties no grāmatām.

Angļu valodu pēc skolas zina visi. Tu zini! Ja arī tev liekas, ka nezini, kaut kur zemapziņā ir viss mācītais. Kad vajadzēs, tas iznāks ārā pats par sevi. Vajag sasparoties un spert pirmo soli. Pēc tam viss aiziet! Man ģimene iemācīja pārkāpt pāri bailēm. Labāk dzīvot interesantu dzīvi un kaut ko jaunu apgūt, nekā vecajā rutīnā dzīvot.”

Turklāt kā ESN pārstāve viņa aicina plānot laikus praktiskās lietas, lai ar Erasmus+ finansējumu pietiktu. Viņa atzīst, ka pašai ļoti paveicās ar prakses vadītāju, bet arī gadījumos, ja tā nav un tiek braukts studiju mobilitātē, naudas jautājumus var sakārtot, lai pietiktu visam.

"Viss atkarīgs ne tikai no valsts, bet arī pilsētas, kur aizbrauc. Ja aizbrauc uz galvaspilsētu, tās parasti ir nenormāli dārgas. Bet ja aizbrauc uz mazākām pilsētām, vari mierīgi izdzīvot. Tam ir jāpievērš uzmanība. Būs ne tikai lētāk, bet arī vieglāk atrast dzīvesvietu. Esot ESN vidē, zinu, ka Erasmus laikā ir iespēja daudz ceļot un izpētīt apkārtni, kur arī nepieciešama nauda. Tāpēc vajag mazāk ballēties un ieguldīt izaugsmē. Var padomāt, kā var ietaupīt – vai nu atrodi paziņas un brauc kopā, vai arī izmanto uz vietas Couchsurfing tīkla iespējas, kas piedāvā ne tikai vietu, kur palikt, bet arī vietējos cilvēkus, kuri var palīdzēt un parādīt vietas. Turklāt var pats iepazīties ar vietējiem un uzzināt, kur un ko lētāk iegādāties. Viss ir plānošanā.”

Ja vēlies iepazīt Erasmus+, jautā Zanei un ESN pārstāvjiem Jelgavā! Viņi ir sastopami ne tikai katrā fakultātē, bet arī virtuāli Facebook lapā – ESN Jelgava.