No dabas aizsardzības līdz biznesa plānošanai: Altas Egliņas pieredzes stāsts par studijām LBTU

Skolas gaitu pirmsākumi

Altas izglītības ceļš sākās Alsungas pamatskolā, kur paralēli mācībām tika apgūta arī klavierspēle Alsungas mūzikas un mākslas skolā. Vidējās izglītības ieguvei viņa izvēlējās Liepājas Raiņa vidusskolu, kuras piedāvātā mācību vide un dažādās ārpusstundu iespējas palīdzēja gūt plašāku skatījumu uz nākotnes izvēlēm. Jau skolas gados Altai mīļākie mācību priekšmeti bija bioloģija un ģeogrāfija. Bioloģijā patika augu fizioloģija un organismu pielāgošanās videi, savukārt ģeogrāfijā - dabas procesi un cilvēku ietekme uz apkārtējo vidi. Šī interese noteica viņas tālāko izvēli saistīt dzīvi ar dabu. 

Ceļš līdz studiju izvēlei

Pirms pieņemt lēmumu par studijām, absolvente rūpīgi izvērtēja dažādu augstskolu piedāvājumu: "Man bija svarīgi atrast studijas, kas ļautu padziļināti iepazīt dabas procesus un vienlaikus dotu skaidrāku priekšstatu par konkrētu nozari. Ņemot vērā, ka vēlējos studiju virzienu saistīt ar dabu, mani ļoti uzrunāja tieši mežzinātne. Man šķita saistoši, ka tajā apvienojas bioloģija, ekoloģija, mežkopība, praktiska apsaimniekošana un pētniecība." Altu uzrunāja tas, ka meža nozarē jādomā ilgtermiņā. Lēmumi, kas tiek pieņemti šodien, ietekmē nākamo paaudzi. Iespēja apvienot interesi par dabu ar darbu Latvijai nozīmīgā nozarē viņai apliecina, ka studiju izvēle bija pareiza.

Mežzinātne – studijas par mežu kā mainīgu sistēmu

Daudziem ārpus nozares var šķist, ka mežsaimniecība aprobežojas tikai ar koku stādīšanu un zāģēšanu, taču LBTU akadēmiskā bakalaura studiju programma "Mežzinātne" atklāj pavisam citu pasauli. Alta šīs studijas raksturo kā iespēju izprast meža ekosistēmu un tās daudzveidību: "Tās ir studijas par koku augšanu, meža ekosistēmām, mežkopību, apsaimniekošanu, dabas aizsardzību un to, kā pieņemt pārdomātus lēmumus ilgtermiņā." 

Noderīgākie studiju kursi

Jautāta par to, kuri studiju kursi šķituši visnoderīgākie un kāpēc, Alta uzsver, ka vislielākā vērtība slēpjas tieši programmas daudzpusībā. Kursu kopums ļāvis meža nozari ieraudzīt no pavisam atšķirīgiem skatpunktiem - no dabas aizsardzības līdz pat biznesa plānošanai. Īpaši vērtīgi bijuši priekšmeti, kas saistīti ar dabas daudzveidību un aizsardzību, piemēram, "Sugu un biotopu aizsardzība". Tie ļāvuši apzināties un novērtēt dabas vērtību. Tikpat nozīmīgi bijuši arī mežkopības un meža apsaimniekošanas kursi, piemēram, "Praktiskā mežkopība", "Mežierīcība", "Meža atjaunošana un ieaudzēšana" un "Meža selekcija", kas snieguši praktisku izpratni par to, kā zināšanas saistās ar konkrētiem lēmumiem mežā. Savukārt "Meža resursu ekonomika" sniegusi izpratni par nozares ekonomiskajiem procesiem. Alta secina, ka mežsaimniecībā nepietiek domāt tikai par bioloģiju vai apsaimniekošanu. Lēmumi ir saistīti arī ar resursu vērtību, ekonomiku, sabiedrības vajadzībām un ilgtermiņa sekām, un tieši šis kursu kopums palīdzējis ieraudzīt meža nozari daudz plašāk.

Noslēguma darbs kā ieguldījums invazīvo sugu pētniecībā

Savu pētniecisko interesi par meža ekosistēmām absolvente apliecināja bakalaura darbā "Puķu spriganes (Impatiens glandulifera Royle) sastopamība melnalkšņu mežos Liepājā". Darba mērķis bija novērtēt šīs invazīvās augu sugas izplatību un tās ietekmi uz vietējo zemsedzes veģetāciju pilsētas mežos ar atšķirīgu antropogēno slodzi. Pētījuma laikā, salīdzinot melnalkšņu mežaudzes Dienvidrietumu un Karostas mikrorajonos, Alta secināja, ka invazīvās sugas izplatību būtiski ietekmē lokālie apstākļi, īpaši cilvēka radītā slodze un mitrums. Kamēr Dienvidrietumu mikrorajonā puķu sprigane vietām izteikti dominēja, Karostā tās segums bija minimāls. Šis pētījums palīdzēja attīstīt pētniecisko domāšanu, prasmi sasaistīt literatūru, lauka novērojumus un datu analīzi, lai rastu atbildes uz sarežģītiem mežsaimniecības jautājumiem. 

Vēlme uzzināt vēl vairāk

Iegūt izcilības diplomu absolventei palīdzēja rūpība, uzmanība pret detaļām un augsta atbildības sajūta visu studiju laiku. Alta vienmēr centusies paveikt darbus pēc iespējas kvalitatīvāk, neapstājoties pie minimālajām prasībām. "Jo vairāk cilvēks mācās, jo skaidrāk saprot, cik daudz vēl nezina, un tieši tas rada vēlmi uzzināt vēl vairāk," atzīst jaunā speciāliste. 

Studiju laikā gūto motivāciju un praktisko atbalstu stiprināja arī saņemtās stipendijas - tostarp Vītolu fonda administrētā SIA "Kokapstrāde 98" stipendija un valsts stipendija par teicamiem panākumiem. 

Mežkopis Latvijā

Lai gan dastmērs, augstummērs un kartes ir svarīgi mežkopja instrumenti, pats vērtīgākais rīks ir spēja apvienot mērījumu datus ar reālo situāciju un kopsakarībām mežaudzē. Šī spēja pieņemt izsvērtus lēmumus būs izšķiroša arī nākamos 50 gados, kad klimata pārmaiņu dēļ pieaugs sausuma, vētru un kaitēkļu riski, ietekmējot koku sugu sastāvu. Pēc absolventes domām, nākotnes meža struktūru lielā mērā noteiks gan īpašnieku saimnieciskie lēmumi un tirgus pieprasījums, gan mērķtiecīga zinātnes atziņu un jauno tehnoloģiju, piemēram, selekcionēta stādmateriāla, ieviešana praksē, veidojot daudzveidīgāku un pret klimata pārmaiņām noturīgāku mežu. 

Solis nākotnē: maģistra studijas un stabila vieta meža nozarē

Pēc bakalaura studiju absolvēšanas Altas tuvākais mērķis ir turpināt izglītības ceļu maģistrantūrā. Absolvente plāno veiksmīgi apvienot studijas ar aktīvāku iesaisti meža nozares praktiskajā darbībā, lai jau tagad liktu lietā un turpinātu attīstīt līdz šim gūto pieredzi. Tāpat joprojām ļoti nozīmīga ir zinātne, tādēļ viņa vēlas saglabāt ciešu saikni ar universitāti un zinātnisko pētniecību. 

"Man šķiet, ka universitāte cilvēkam iemāca ļoti daudz arī par viņu pašu. Tā palīdz saprast, kas patiesi interesē, un parāda, cik daudz iespējams paveikt, ja ir vēlme studēt un nepadoties arī tad, kad nav viegli. Reizēm tieši grūtākie brīži vislabāk parāda cilvēka raksturu un spēju augt un mainīties," atzīst Alta. Topošajiem studentiem viņa novēl saglabāt zinātkāri un neatlaidību, piebilstot: "Lai izdodas atrast savu virzienu, saglabāt cilvēcību un mīlestību pret dzīvi, un studiju laikā kļūt drošākiem savās izvēlēs."