Interesenti tiekas ikgadējā konferencē "Līdzsvarota lauksaimniecība"
Lai diskutētu par izaicinājumiem lauksaimniecībā un ziņotu par jaunāko pētījumu rezultātiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU LPTF) organizē konferenci "Līdzsvarota lauksaimniecība", kas vienkopus pulcē – zinātniekus, studentus, valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus. Konference notiek divu dienu garumā un interesenti aicināti arī rīt, 20. februārī, pievienoties plenārsēdei gan klātienē, gan platformā "Zoom".
Konferences mērķis ir jaunāko zinātnisko sasniegumu un praktiskās pieredzes popularizēšana un domu apmaiņa par ilgtspējīgu saimniekošanu Latvijas laukos. Konferences laikā notiek divas plenārsēdes, kurās kopumā uzstājas ap 20 referentiem. Savukārt pēc pirmās dienas plenārsēdes sekoja darbs sekciju sēdēs laukkopības, dārzkopības, lopkopības un viedās lauksaimniecības nozarēs.
Konferences programma un saites tiešraidēm pieejamas, izmantojot šo saiti.
19. februāra plenārsēdi atklāja laikā Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente, LBTU profesore (tenūra) Baiba Rivža "Lauksaimniecības zinātnieku devums nozares un valsts attīstībai", bet pēc tam Zemkopības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktors Jānis Šnakšis iepazīstināja ar aktualitātēm lauksaimniecības nozarē.
Turpinājumā ar ziņojumiem uzstājās "Lauksaimniecības izaugsmes plāns – ceļa karte 2026.-2036. gadam" (ziņoja: Dace Freimane, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments), "Saprātīgums saimniekošanā un bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā 35 gadu garumā" (ziņoja: Dzidra Kreišmane, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte), "Augu veselība un aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām" (ziņoja: Ringolds Arnītis, Latvijas Agronomu biedrība), "No zinātnes līdz praksei – Dārzkopības institūta pieredze augļu pārstrādes nozarē" (ziņoja: Dalija Segliņa, Dārzkopības institūts), "Latvijas vietējo govju populāciju vērtējums, izmantojot genoma analīzes" (ziņoja: Daina Jonkus, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte), "Laukkopības prakšu potenciāls – vides ieguvumi un ekonomiskās sekas" (ziņoja: Ieva Leimane, Agroresursu un ekonomikas institūts) un "Mana vieta lauksaimniecībā un lauku attīstībā" (ziņoja: Viktorija Birzgale, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Latvijas Agronomu biedrības stipendiāte).
19. februāra plenārsēdes tiešraide pieejama, izmantojot šo saiti.
Turpinoties konferencei, pētniekiem darbs turpinājās četrās darba sekcijās. "Laukkopības sekcijā" uzmanība veltīta augu patoloģijai, selekcijai, augsnes auglībai un klimata mērķiem. Tiek analizētas kultūraugu slimības, tauriņziežu nozīme augsekā un oglekļa apritē, zālāju ražība un kvalitāte, kā arī jaunu šķirņu izstrāde bioloģiskajai lauksaimniecībai. Nozīmīga vieta atvēlēta arī mēslošanas, augsnes ilgtspējas un zemes izmantošanas modeļu jautājumiem, tostarp vērtējot iespējas sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus.
"Dārzkopības sekcijā" dominē pētījumi par ģenētisko resursu saglabāšanu, selekciju un augļu un ogu kultūru kvalitāti. Tiek prezentēti rezultāti par augļaugu slimībām un kaitēkļiem, inovatīvām pārstrādes iespējām, komposta izmantošanu augsnes auglības uzlabošanai, kā arī par dažādu augļaugu – aveņu, ķiršu, plūmju, vīnogu un citu kultūru – selekcijas progresu. Sekcijā iezīmējās cieša sasaite starp fundamentāliem pētījumiem un praktisku pielietojumu nozarē.
"Lopkopības sekcija" aptver dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu un uzlabošanu, produktivitātes analīzi, alternatīvu barības līdzekļu izmantošanu, kā arī saimniecību pārvaldības un izglītības jautājumus. Pētnieki analizē dažādu dzīvnieku sugu produktivitāte, barības inovāciju ietekme uz ražošanas rādītājiem un uzsvērta datu kvalitātes nozīme lēmumu pieņemšanā. Noslēgumā akcentēta "Vienas veselības" pieejas nozīme profesionālajā izglītībā.
Savukārt sekcijā "Viedā lauksaimniecības sekcijā" uzmanības centrā ir digitālās tehnoloģijas, sensortehnoloģijas, tālizpēte un mašīnmācīšanās risinājumi. Tiek demonstrētas nedestruktīvas metodes augu veselības, augļu gatavības, barības vielu nodrošinājuma un ūdens satura noteikšanai, kā arī attīstīti slimību diagnostikas un riska prognozēšanas modeļi. Šī sekcija īpaši izcēla precīzās lauksaimniecības un datu analītikas lomu efektīvā un ilgtspējīgā saimniekošanā.
Kopumā visas četras sekcijas apliecina, ka Latvijas lauksaimniecības zinātne attīstās mērķtiecīgi un starpdisciplināri, savienojot tradicionālās selekcijas metodes, augu un dzīvnieku veselības pētījumus un augsnes zinātni ar modernām digitālajām tehnoloģijām, sensoriem, tālizpēti, datu analītiku un mašīnmācīšanās risinājumiem. Pētījumos vienlaikus tiek risināti gan produktivitātes un kvalitātes jautājumi, gan klimata pārmaiņu, resursu efektīvas izmantošanas un vides ilgtspējas izaicinājumi.
Konference iezīmē virzību uz zināšanās balstītu, tehnoloģiski attīstītu un konkurētspējīgu lauksaimniecību, kur inovācijas tiek sasaistītas ar praktisku pielietojumu saimniecībās un ar ilgtermiņa attīstības mērķiem. Tā apliecina, ka nozares nākotne balstās ne tikai ražošanas apjoma pieaugumā, bet arī gudrākā resursu pārvaldībā, augstākā pievienotajā vērtībā un sabalansētā attīstībā starp ekonomiskajiem, vides un sociālajiem aspektiem.
Konferences noslēguma dienā, 20. februārī, ar ziņojumiem un pieredzi par dažādiem tematiem dalīsies "Augstas pievienotās vērtības pārstrāde lauksaimniecības ilgtspējai" (ziņos: Edgars Ruža, ASNS "Ingredient"), "Ziemas kviešu sējas termiņš un izsējas norma - ražas veidošanās pamats" (ziņos: Sandra Strautniece, Scandagra Latvia), "Ceļš uz ilgtspējīgu saimniekošanu ZS "Ceriņi"" (ziņos: Raitis Mackevičs, ZS "Ceriņi"), "Latvi Dan Agro grupas uzņēmumu barības ražošanas pieredze cūkkopībā" (ziņos: Krista Jočerīte, "Latvi Dan Agro" grupa), "Latvijas siltasiņu šķirnes zirgi pasaules jātnieku sportā" (ziņos: Inga Kursīte, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte), "Zināšanu un praktiskās pieredzes mijiedarbības nozīme karjeras veidošanā lauksaimniecībā" (ziņos: Kornēlija Indāne, AS "Dobeles dzirnavnieks"), "Vai viegli būt pilna cikla ražotājiem un kā saglabāt optimismu strādājot bioloģiskajā augļkopības nozarē?" (ziņos: Ieva Spriža, IK Dabas gardumi, kooperatīvā sabiedrība "Vidzemes BIO āboli un ogas", "Dārzeņu mēslošanas optimizēšanas iespējas" (ziņos: Līga Lepse, Dārzkopības institūts) un "Tomātu audzēšanas pieredze piemājas saimniecībā "Dzērves"" (ziņos: Evita Gūtmane, saimniecība "Dzērves").
Konferences norisi atbalsta Latvijas Agronomu biedrība, LPKS "Latraps", Yara Latvija, SIA "Scandagra Latvia" un SIA "Agrotrend".
