"FoodBalt 2026" LBTU – starptautiska pārtikas zinātnes konference par ilgtspējīgām un inovatīvām pārtikas sistēmām
No 14. maija līdz 15. maijam Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) norisinājās 19. Baltijas pārtikas zinātnes un tehnoloģiju konference "FoodBalt 2026" ar vadmotīvu "Resilient Food Systems: From Primary Production to Consumption / Noturīgas pārtikas sistēmas: no primārās ražošanas līdz patēriņam". Konference pulcēja pētniekus, doktorantus un nozares profesionāļus no vairākām Eiropas valstīm, veicinot zinātnisko pieredzes apmaiņu un starptautisku sadarbību pārtikas zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Programma aptvēra visu pārtikas sistēmas ķēdi – no primārās ražošanas līdz patēriņam, iekļaujot aktuālākās pārtikas zinātnes un tehnoloģiju tendences un inovācijas, blakusproduktu, netradicionālu izejvielu un pārtikas atkritumu valorizāciju, patērētāju izvēles un preferences, uztura zinātnes izaicinājumus, kā arī citus pārtikas zinātnes un tehnoloģiju jautājumus.
Funkcionālās sastāvdaļas un alternatīvie proteīni – inovatīvi risinājumi pārtikas struktūru veidošanai un izejvielām
Konferences sesijā tika apskatītas funkcionālās sastāvdaļas un alternatīvie proteīni, to sastāvs, tehnoloģiskā apstrāde un pielietojums jaunu pārtikas produktu izstrādē.
Tika prezentēti pētījumi par inovatīvām ekstrūzijas tehnoloģijām, augu un pākšaugu proteīnu potenciālu, spirulīnas kā funkcionālas sastāvdaļas izmantošanu, kā arī kukaiņu biomasas pielietojumu uzturvērtības uzlabošanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī fermentācijas un biokonversijas procesiem, tostarp rauga izmantošanai sūkalu pārstrādē augstvērtīgos proteīnu produktos.
Arī tika aplūkotas dabīgo cietes aizstājēju īpašības, kukaiņu proteīnu biopieejamība, oksidācijas procesu ietekme augu izcelsmes alternatīvajos produktos, kā arī zirņu un auzu proteīnu izmantošana augu izcelsmes gaļas analogu izstrādē.
Pārtikas blakusprodukti un ražošanas blakusplūsmas – aprites ekonomikas potenciāls pārtikas nozarē
Sesija bija veltīta pārtikas ražošanas blakusproduktu valorizācijai un ilgtspējīgai pārstrādei. Tika analizētas kafijas, zivju un alus ražošanas atlikumu izmantošanas iespējas, kā arī jauni risinājumi bioaktīvo savienojumu un proteīnu ieguvei.
Pētījumi aptvēra kafijas ražošanas blakusproduktu ilgtspējīgu izmantošanu, sojas mērces analogu izstrādi no Japānas cidoniju sēklām, kā arī alus ražošanas atlikumu izmantošanu proteīnu un bioaktīvo vielu ieguvē. Tika analizētas arī pārtikas zudumu samazināšanas stratēģijas un jaunas enzīmu un ekstrakcijas metodes funkcionālo savienojumu iegūšanai.
Uzturs un pārtikas kvalitāte – no molekulārā sastāva līdz sabiedrības veselībai
Šajā sesijā uzmanības centrā bija pārtikas uzturvērtība un tās ietekme uz sabiedrības veselību. Tika analizēta fermentācijas nozīme pārtikas kvalitātes uzlabošanā, lipīdu dinamika piena produktos, kā arī selēna nozīme uzturā un sabiedrības izpratne par tā uzņemšanu.
Tika aplūkoti arī digitālās uztura pieejas modeļi, bērnu un zīdaiņu pārtikas sastāva izvērtējums, kā arī dažādu fermentētu dzērienu un produktu uzturvērtības analīze. Sesijā tika uzsvērta arī uztura politikas un sabiedrības veselības savstarpējā mijiedarbība.
Funkcionālās bioaktīvās vielas un strukturētas pārtikas sistēmas
Pētījumos tika analizēti bioaktīvie savienojumi un to pielietojums strukturētu pārtikas sistēmu izstrādē, kā arī tie aptvēra ekstrakcijas tehnoloģijas, polisaharīdu un proteīnu konjugātus, kā arī emulsiju un želeju sistēmu stabilitāti.
Tika prezentēti arī risinājumi funkcionālo pārtikas produktu izstrādē, tostarp probiotiku un bioaktīvo vielu iekapsulēšana, kā arī alternatīvo olbaltumvielu strukturēšana gēlu sistēmās. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī medus, bišu produktu un augu ekstraktu potenciālam pārtikas un veselības kontekstā.
Fermentācija un pārtikas kvalitāte – bioloģisko procesu nozīme inovācijās
Sesijā tika aplūkota fermentācijas loma pārtikas kvalitātes un funkcionalitātes uzlabošanā. Tika analizēta pienskābo baktēriju aktivitāte, fermentācijas kinētika dažādos substrātos, kā arī proteolītiskie procesi piena un augu sistēmās.
Pētījumi iezīmēja arī fermentācijas nozīmi alternatīvo produktu izstrādē, tostarp kolostruma, graudaugu un augu proteīnu sistēmās, kā arī fermentācijas ietekmi uz uzturvielu profilu un bioloģiski aktīvajām vielām.
Inovācijas pārtikas kvalitātē, drošībā un ilgtspējā
Tāpat tika prezentēti pētījumi par jaunu ekstrakcijas metožu izmantošanu, bioaktīvo savienojumu iegūšanu no ogām, graudaugu bioprocesēšanu un ilgtspējīgu iepakojuma materiālu izstrādi.
Patērētāju uzvedība un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
Sesijā uzmanība tika pievērsta patērētāju uzvedībai, uztverei un pārtikas sistēmu ekonomiskajiem aspektiem. Tika analizēta pārtikas ilgtspējas marķējumu uztvere, alternatīvo produktu pieņemšana tirgū, kā arī pārtikas drošības jautājumi krīzes situācijās.
Tika apskatīti arī augu izcelsmes produktu tirgus attīstības aspekti, uztura izvēles faktori dažādās sabiedrības grupās un pārtikas inovāciju ietekme uz patērētāju paradumiem.
Pārtikas drošība un funkcionalitāte – izejvielu izcelsmes un apstrādes ietekme
Noslēguma sesijā tika analizēta izejvielu izcelsmes, pārstrādes un tehnoloģiju ietekme uz pārtikas drošību un funkcionalitāti. Tika apskatīti pētījumi par ārstniecības augu ekstraktiem, graudaugu kvalitāti, alternatīvo proteīnu pārstrādi un augu izcelsmes iepakojuma materiāliem.
Uzmanība tika pievērsta arī fermentētu produktu kvalitātei, augu ekstraktu antioksidatīvajām īpašībām un pārtikas tehnoloģiju ietekmei uz gala produkta uzturvērtību.
Konference "FoodBalt 2026" apliecināja pārtikas zinātnes straujo attīstību un starptautiskās sadarbības nozīmi ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veidošanā. LBTU kā konferences mājvieta vēlreiz nostiprināja savu lomu kā nozīmīgs Baltijas pārtikas zinātnes un inovāciju centrs, kur satiekas pētniecība, tehnoloģijas un nozares attīstība.
