LBTU pulcē pētniekus starptautiskajā konferencē "Research for Rural Development 2026"

Kopumā konferencē prezentēto pētījumu autori pārstāvēja 14 valstis: Latviju, Ukrainu, Lietuvu, Poliju, Igauniju, Itāliju, Turciju, Franciju, Somiju, Vāciju, Sīriju, Alžīriju, Maurīciju un Ruandu. Konferencē bija reģistrēti 158 dalībnieki klātienē, savukārt 28 dalībnieki piedalījās tiešsaistes sekciju darbā. Pasākumā tika prezentēti 139 pētījumi, tostarp 88 klātienes prezentācijas, 23 klātienes plakātu ziņojumi, 24 tiešsaistes prezentācijas un 4 tiešsaistes plakātu ziņojumi.

Konferences atklāšana un plenārsēde norisinājās LBTU Sudraba zālē. Tajā ar uzrunu uzstājās LBTU zinātņu prorektors Gatis Vītols. Savukārt turpinājumā ar referātiem uzstājās Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) profesors Ulvis Skadiņš ar ziņojumu "Betona konstrukciju pētniecības attīstība, stiprinot starpdisciplināru sadarbību LBTU", Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) pasniedzēja Aiga Spāģe, profesore Daiga Skujāne un profesore Natalija Ņitavska ar referātu "Kultūras ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ainavu plānošanai Latvijā", kā arī Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) asociētā profesore Lāsma Līcīte-Ķurbe ar ziņojumu "Sociālo uzņēmumu loma sociālā kapitāla veidošanā izglītības nozarē Zemgalē". Plenārsēdi noslēdza LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" direktore Viktorija Zagorska ar referātu "Augu aizsardzības līdzekļu atlieku monitorings bišu ievāktajos ziedputekšņos un medū no ziemas rapša".

Sociālo zinātņu sekcija: lauksaimniecības, ekonomikas un reģionālās attīstības pētījumi

Sociālo zinātņu sekcijā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības, reģionālās attīstības, pārvaldības un ilgtspējas ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, analizējot procesus no saimniecību un uzņēmumu līmeņa līdz nacionālām un starptautiskām attīstības politikām un reģionālās noturības jautājumiem.

Tika prezentēti pētījumi par institucionālajiem ietvariem cilvēkkapitāla attīstībai Baltijas jūras reģionā, ģimeņu ar bērniem situāciju lauku teritorijās, “sudraba ekonomikas” sociālajām sekām Latvijas reģionos, kā arī reģionālās nevienlīdzības mazināšanas pieejām, izmantojot dažādus politikas instrumentus. Tika analizēta arī ilgtspējīga darbaspēka attīstība Eiropā, uzsverot paaudzes Z integrāciju lauku un reģionālajos darba tirgos.

Sekcijā tika aplūkoti arī digitālizācijas un tūrisma politikas ietekmes aspekti Latvijas lauku attīstībā, starpreģionālās tūrisma plūsmas un to ietekme uz reģionālo ekonomiku, kā arī zaļā finansējuma konceptuālā attīstība. Tika prezentēti pētījumi par ģenētikas (genomikas) pielietojumu liellopu gaļas ražošanā un tā plašāko ekonomisko ietekmi, kā arī inovācijām reģionālās nevienlīdzības mazināšanā un darba tirgus attīstībā.

Dzīvības zinātnes: lauksaimniecība, mežsaimniecība, zemes izmantošanas plānošana un veterinārmedicīna

Dzīvības zinātņu sekcijā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības, mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un zemes izmantošanas pētījumiem, akcentējot ilgtspējīgu agroekosistēmu attīstību, dzīvnieku veselību, klimata ietekmi un digitālo risinājumu izmantošanu.

Lauksaimniecības un lopkopības jomā tika prezentēti pētījumi par mikroaļģu piedevu ietekmi uz broilercāļu veselības rādītājiem, Latvijas tumšgalves aunu ģenētisko analīzi, melnās kareivmušas izmantošanu kā proteīna avotu cūku barībā un olu ražošanas efektivitāti dažādās vistu šķirnēs.

Augu aizsardzības un kultūraugu pētījumos tika analizēta UAV tehnoloģiju izmantošana kviešu selekcijā, augu patogēnu izplatība, augsnes apstrādes sistēmu ietekme uz barības vielu apriti, bišu pārziemošanas apstākļi, kā arī kartupeļu cietes kvalitātes veidošanās faktori.

Mežsaimniecībā un zemes izmantošanā tika pētīta koku stādījumu ietekme uz biodaudzveidību, meža ainavas kvalitātes faktori, gaismas spektra ietekme uz bērza augšanu, kā arī mākslīgā intelekta pielietojums mežsaimniecības darbu plānošanā. Tika aplūkota arī zemes izmantošanas maiņas ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un Latvijas augsnes ilgtspējas jautājumi.

Inženierzinātnes: būvniecība, ģeodēzija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, vides un lauksaimniecības inženierija

Inženierzinātņu sekcijā uzmanība tika pievērsta mūsdienu būvniecības, ģeodēzijas, informācijas tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, vides un lauksaimniecības inženierijas risinājumu attīstībai, akcentējot datu, digitālo tehnoloģiju un ilgtspējīgas resursu pārvaldības integrāciju.

Tika prezentēti pētījumi par optimālu zemes un ūdens resursu izmantošanu lauksaimniecībā, tostarp apūdeņošanas un kultūraugu prioritāšu modelēšanu (Rwanda gadījums), paprikas ražošanas efektivitāti dažādu mulčas veidu un apūdeņošanas stratēģiju ietekmē, kā arī robotizācijas potenciālu zemeņu audzēšanā atklātā laukā. Tika aplūkoti arī ilgtspējīgas biškopības un viedās lauksaimniecības risinājumi, tostarp ģeogrāfisko informācijas sistēmu (GIS) izmantošana biškopībā, kā arī mākslīgā intelekta un IoT pielietojums dažādu bioloģisko procesu monitoringā.

Tika prezentēti pētījumi par ilgtspējīgu mobilitāti un enerģētiku, tostarp augstas jaudas elektrotransporta uzlādes tehnoloģijām, Eiropas enerģijas plūsmu dažādošanu un Latvijas lomu šajos procesos, kā arī mākslīgā intelekta ietekmi uz darba vidi un cilvēkkapitāla attīstību.

Būvniecības un vides inženierijas kontekstā tika aplūkoti arī risinājumi, kas saistīti ar ilgtspējīgu resursu pārvaldību, datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā un digitālo tehnoloģiju integrāciju infrastruktūras un vides pārvaldībā, akcentējot starpdisciplināru pieeju.

Bija apskatāma arī posteru sesija, kurā pētnieki prezentēja plaša spektra pētījumus par ilgtspējīgu pārtikas, enerģijas un ūdens sistēmu pārvaldību, reģionālo attīstību, sociālajiem procesiem un digitālajām tehnoloģijām. Tika aplūkota Eiropas pieredzes pārnese uz Āfriku, ES ieguldījums barības vielu zudumu mazināšanā, kultūras integrācija lauku telpā, urbanizācijas un demogrāfijas ietekme uz izglītības finansēšanu, ilgtspējīga patēriņa paradumi, “sudraba paaudzes” nodarbinātība un sociālā aprūpe, kā arī mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmējdarbībā un augstākajā izglītībā. Tāpat tika prezentēti pētījumi par ūdens baseinu pārvaldību un lauksaimniecības politikas saskaņošanu, energoefektīvu ēku renovāciju un saules tehnoloģijām, kā arī aprites un bioekonomikas risinājumiem, tostarp mikroaļģu audzēšanu un biomasas izmantošanu. Posteru sesijā tika iekļauti arī būvniecības un vides inženierijas risinājumi, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības pētījumi, meža produktu izmantošana un karjeru rekultivācija, iezīmējot starpdisciplināru pieeju ilgtspējīgai attīstībai.

Savukārt tie, kuri konferencē piedalījās attālināti, to varēja darīt, izmantojot tiešsaistes un hibrīdsekcijas, kas nodrošināja interaktīvu un starptautiski pieejamu dalību speciāli aprīkotā vidē. Tajās tika prezentēti pētījumi par ilgtspējīga pārtikas iepakojuma indikatoriem, vadības kompetenču ietekmi uz investīciju piesaisti lauku attīstībā Latvijā, kā arī Ukrainas inovāciju un digitālās transformācijas tiesiskā regulējuma pielāgošanu mākslīgajam intelektam. Tika analizēti arī adaptīvās pārvaldības modeļi pēckara atjaunošanās procesiem, kā arī ar Delphi metodi noteiktās prioritārās pētniecības jomas digitālo tehnoloģiju, MI un enerģētikas drošības attīstībai.

Pētījumi aptvēra arī lauku ekonomikas digitalizāciju un attīstību, tostarp uzņēmējdarbības ietekmi uz reģionālo izaugsmi, tūrisma ilgtspējīgas uzvedības veidošanos, lauku revitalizāciju kara un pēckara apstākļos Ukrainā, kā arī vēsturiskās zemes izmantošanas izmaiņas un reģionālās attīstības izaicinājumus. Tika prezentēti arī pētījumi par augsnes mitruma mērījumiem, metāna emisiju novērtējumu lopkopībā, zemes izmantošanas un apūdeņošanas modeļiem, kā arī biomasas un enerģijas potenciālu dažādās sistēmās. Noslēgumā tika aplūkoti digitālās loģistikas un civilās aizsardzības risinājumi, infrastruktūras digitalizācija un enerģētikas un lauksaimniecības sistēmu mijiedarbība, iezīmējot starpdisciplināru pieeju ilgtspējīgai attīstībai.

Konferences organizācijas komiteja izsaka pateicību sekciju vadītājiem par ieguldījumu sekmīgā konferences norisē: Zanei Vītoliņai, Sandrim Ancānam, Jānim Kaņepam, Ulvim Skadiņam, Sandrai Vasiļevskai, Ingai Straupei, Tatjanai Rubinai, Pēterim Āboliņam, Diānai Ruskai, Ingai Grinfeldei, Vinetei Teterei, Jovitai Pileckai-Ulčugačevai, Edgaram Dubrovskim, Lāsmai Licītei-Ķurbei, Aigai Spāģei, Ksenijai Furmanovai, Kārlim Amatniekam, Gunitai Mazūrei un Ilzei Stokmanei.

Īpaša pateicība arī LBTU IT un zinātniskā aprīkojuma centram un LBTU Zinātnes un projektu attīstības centram par atbalstu un palīdzību konferences organizēšanā.

Konference "Research for Rural Development 2026" apliecināja zinātnes nozīmi kā stratēģisku pamatu ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai, klimata izaicinājumu risināšanai un sabiedrības labklājības stiprināšanai. LBTU kā pasākuma organizētājs turpina veidot starptautisku zinātnes platformu, kas savieno pētniecību ar praktiskiem risinājumiem un veicina inovāciju attīstību reģionālā un globālā mērogā.