LBTU absolvente Samanta Vitkovska: Ekonomika kā tilts starp nozarēm un mūsdienīgu vidi

Samanta Vitkovska ir izcilības diploma ieguvēja akadēmiskā maģistra studiju programmā "Ekonomika" un spilgts piemērs, ka mērķtiecība, zinātkāre un ģimenes atbalsts palīdz sasniegt augstus rezultātus pat tad, ja ceļš nav viegls un izvēļu brīžos rodas šaubas. Šajā intervijā absolvente dalās stāstā par skolas gaitām, studiju izvēli, maģistra darba tapšanu un dzīves vērtīgākajām atziņām.

Dzimtā puse un skolas laiks

Manas skolas gaitas sākās Bauskas pamatskolā, kur es iemācījos cīnīties par saviem mazajiem un lielajiem sapņiem, nepakļauties sabiedrības un vides spiedienam, kā arī pierādīt, ka varu būt labākā. Pēc 9. klases es turpināju mācības Bauskas Valsts ģimnāzijā, kur sapratu, ko patiesībā nozīmē "iziet ārpus rāmjiem ". Tajā laikā iepazinos arī ar savu otru pusīti, ar kuru šobrīd esmu precējusies. 

Skolas gados izmēģināju gandrīz visu — biju skolēnu pašpārvaldē, darbojoties kā vadītāja izglītības jomā, piedalījos dažādos konkursos un olimpiādēs, kā arī nodibināju savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU). 

Liela nozīme manā ikdienā bija arī tautiskajām dejām kolektīvā TDA "Jandāls". Dejoju jau no bērnudārza laikiem, turklāt septembrī būs jau mana 10. sezona.

Pamatskolā mani mīļākie priekšmeti bija matemātika un fizika. Esmu ļoti pateicīga skolotājām Ingai Junkurēnai par atbalstu un Olgai Vinogradovai, kura ielika stabilus pamatus skaitļos un fizikas radošumā. Ģimnāzijā mani mīļākie priekšmeti palika matemātika un fizika, taču klāt nāca arī ekonomika un komerczinības. 

Īpašu paldies vēlos izteikt skolotājai Intai Bankai par viņas skarbumu un patiesumu, kas palīdzēja man iemīlēt ekonomiku, kā arī klases audzinātājai Aldai Baranovai. Par radošumu un spēju domāt ārpus ierastā esmu pateicīga arī vizuālās mākslas skolotājam Bruno Baham: "Cik radošas bija vizuālās mākslas stundas! Mēs zīmējām grafiti uz sienām un pat gravēju darbus uz stikla."

Izglītības ceļš, kas aizved līdz studijām ekonomikā

Man bija vairāki studiju varianti – ekonomika, būvniecība, pārtikas tehnoloģija vai veterinārmedicīna. Tomēr veterinārmedicīna atkrita, jo pārāk sāpīgi šķita redzēt dzīvnieku ciešanas un zaudējumus. Es apsvēru arī būvniecību un pārtikas tehnoloģijas, taču pati sev teicu: "Izvēles brīdī man trūka informācijas un pietrūka tas stingrais – jā, tu vari!" 

Savukārt ekonomika man šķita kā labs "vidējais aritmētiskais" visam, kas patika un interesēja. Tāpēc es izvēlējos Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti, tikmēr mans vīrs sāka studijas Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF).

Motivācija un atbalsts studiju laikā

Studiju laikā mans lielākais atbalsts bija vīrs un vīra ģimene. Grūtākie brīži bieži vien pārvērtās humora pilnos mirkļos. Mums jau bija izveidojies joks, ja Samantai ir novērtējums 8, tad tā ir neizdevusies diena. No līdzcilvēkiem esmu iemācījusies arī vērtīgas dzīves atziņas: "Ja nesanāca, tad nebija lemts un visā sliktajā ir jāatrod arī kaut kas labs." 

Nozīmīgi, ka bakalaura studiju laikā mēs abi bija kā viena komanda – Samanta palīdzēja vīram ar augstākās matemātikas uzdevumiem, savukārt viņas dators vienmēr bija ideālā darba kārtībā, pateicoties vīra palīdzībai.

Maģistra darba tēma un tapšanas process

Maģistra studijas es noslēdzu ar vidējo svērto atzīmi 9,462. Mana noslēguma darba tēma bija "Datu drošība un aizsardzība digitālās transformācijas procesā Latvijas valstspilsētās". Ar maģistra darba rakstīšanu gāja kā pa kalniem, bet galā tapa darbs ar pievienoto vērtību. Visgrūtākais posms bija darba rakstīšanas noslēgums, kad ārā sāka spīdēt saulīte un kļuva siltāk. Es vīram reiz smejoties teicu, ka uz maģistra darba aizstāvēšanu varētu veidot prezentāciju "10 iemesli, lai nerakstītu šobrīd maģistra darbu". Piemēram, 1. slaids – puķu dobes ravēšana, 2. slaids – mājas krāsošanas darbi, 3. slaids – dažādu dārza sīkumu sēšana. 

Mana noslēguma darba pievienoto vērtību veidoja mana atbalsta komanda – jo īpaši ģimene: vīrs un vīra ģimene, mana ome un tante, tuvākie ģimenes draugi, kā arī mana maģistra darba vadītāja, Dr.oec. Sandija Zēverte - Rivža un mana darbavietas — Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās pārvaldes vadītāja Liāna Ribkinska. Pateicos arī ikvienam, kurš iesaistījās mana darba pētnieciskajā daļā. Īpašu paldies vēlos teikt Mārim Skotelim par iedrošinājumu rakstīt darbu par datu drošību un aizsardzību digitālās transformācijas kontekstā.

Pētījuma būtība un nozīme

Maģistra darbs bija turpinājums bakalaura pētījumam par digitālo transformāciju valsts iestādēs un pašvaldībās. Sākot šo pētījumu, es vēlējās noskaidrot, cik gatavas valsts un pašvaldību iestādes ir iekļauties digitālās transformācijas procesā un vai valsts sektors tam vispār ir pietiekami sagatavots. Zināms, ka valsts iestādēm un pašvaldībām bieži ir grūti pielāgoties pēkšņām inovācijām, it īpaši tām, kas nav vairākas reizes pārbaudītas. 

Maģistra darba virzienu digitālās transformācijas procesā lielā mērā ietekmēja pēdējo gadu notikumi pasaulē, Eiropā un Latvijā — kiberuzbrukumi, karš Ukrainā, informācijas patiesums un tās apjoms, kā arī citi faktori. Digitālā transformācija ir neierobežots process, bet mēs spējam uztvert tikai noteiktu informācijas daudzumu, tādējādi arī mūsu spējas mācīties ir ierobežotas. Cilvēks nevar zināt visu.

Tāpat, ņemot vērā vienu no aspektiem, ka e-vidē sabiedrība bieži ir neaizsargāta, bet inovatīvo rīku efektivitātes uzlabošanai ir daudz, tad sava pētījuma ietvaros vēlējos noskaidrot (ņemot vērā darba apjoma ierobežojumus), kādus procesu efektivitātes uzlabošanas rīkus digitālās transformācijas ietekmē izmanto Latvijas valsts pilsētas un cik droši ir dati, ko pašvaldībām sniedzam. 

Sava noslēguma darba gaitas laikā izstrādāju "e-drošības indeksa" metodoloģiju, kurā noteicu novērtēšanas kritērijus, lai vērtētu e-drošības līmeni pašvaldībās un valsts iestādēs. Šis novērtējums varētu kalpot arī kā sabiedrībai publiski pieejama informācija un to varētu iekļaut attīstības plānošanas stratēģijās digitālās transformācijas kontekstā.

Kopā cauri akadēmiskajiem un dzīves izaicinājumiem

Ar vīru sākām satikties, kad bijām tikai 15 gadus jauni. Pēc manas vidusskolas un viņa tehnikuma pabeigšanas nolēmām studēt vienā universitātē. Nevēlējāmies studēt Rīgas burzmā, tāpēc izvēlējāmies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). 

Studiju laikā piedzīvojām gan grūtus brīžus un mīļu cilvēku zaudējumus, gan skaistus, sirsnīgus mirkļus. Šie notikumi mūs tikai satuvināja un padarīja stiprākus. Pat bakalaura noslēguma darbos abi saņēmām augstāko novērtējumu – 10 balles. 

Var teikt, ka tieši šī universitāte kļuva par pamatu mūsu ģimenes veidošanai – bakalaura studiju laikā Jelgavas pils parkā, kur bieži pastaigājām, saņēmu skaistu bildinājumu, bet maģistra studiju pirmajā kursā mēs apprecējāmies.

Ekonomika – ne tikai skaitļi, bet pamats visam

Studiju process ir nopietna laika plānošana – jo vairāk daru, jo vairāk varu paspēt. Uzsākot studijas, domāju, ka ekonomika nozīmē tikai skaitļus, bankas un grāmatvedību. Tagad mans skatījums ir daudz plašāks - ekonomika ir kā caurvijošs elements un vienlaikus pamats visu procesu īstenošanai – sākot no ģimenes budžeta plānošanas līdz uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm. Un tie nav tikai skaitļi. Ekonomika ir zinātne, kas apvieno visas nozares, lai uzlabotu produktivitāti, radītu pievienoto vērtību un veidotu mūsdienīgu vidi. 

Lai valsts darbotos kā vienota sistēma, jāveido spēcīga komunikācija un atgriezeniskā saite starp valsts sektoru un sabiedrību. Mēs nevaram tikai pieprasīt – mums ir jādod arī pretim. Lietas jādara ilgtspējīgi, jo mūsu rīcība šodien ietekmē nākamo paaudžu nākotni.

Izcilības diploms – darba, disciplīnas un atbalsta rezultāts

Iegūt izcilības diplomu nebija viegli. Maģistra studiju laikā man nācās apvienot studijas, kas notika ceturtdienās un sestdienās, ar darbu Valsts zemes dienestā, piemājas saimniecības darbiem, deju mēģinājumiem un koncertiem, kā arī savu personīgo pilnveidi, apmeklējot seminārus, konferences un lasot. 

Kad absolvēju bakalaura studijas, tad mans vīra tēvs teica: "Tevi izlaiduma laikā tik bieži piesauca un apsveica, ka tev nav variantu – maģistrs ir jābeidz ar izcilības diplomu, citādi puķes nedāvināšu." Protams, tas bija teikts ar humoru, bet brīžos, kad nakts vidū, ap diviem vai trijiem, gatavojos kontroldarbiem vai eksāmeniem, šie vārdi patiesi palīdzēja. 

Manuprāt, te nav stāsts tikai par motivācijas veidu, bet vairāk par to, cik svarīgi ir novērtēt, ka apkārt ir tieši tie cilvēki, kuri pret mums ir godīgi un atbalsta ne tikai skaistos un labos brīžos, bet arī grūtajos un skumjajos mirkļos.

LBTU – vieta, kur izaugt un noticēt sev

Pirmajā kursā bakalaura studijās es bija ļoti kautrīga. Nemaz nevarēju iedomāties, ka kādreiz strādāšu valsts iestādē un bez problēmām varēšu komunicēt ar pašvaldībām, uzņēmumiem un dažādiem speciālistiem. Domāju, ka gandrīz katrs no mums pirmajā kursā vēl nav pārliecināts par savām spējām. Protams, vidusskola veido mūsu personību, taču studijas augstskolā ir pavisam cita pasaule. Tur tevi uztver kā pieaugušu cilvēku pilnā nopietnībā. 

Pabeidzot maģistra studijas, man pieredzes un prasmju bagāža ir krietni papildinājusies, bet es arī zinu, ka tajā vēl ir vieta daudz kam jaunam. Esmu īpaši gandarīta par to, ka maģistra studiju laikā paveicās ar kursabiedriem – tik dažādi savās jomās, bet vienoti studiju procesā. Pat īss pasniedzēja jautājums bieži izvērtās ilgās un vērtīgās diskusijās. 

Savukārt no universitātes pasākumiem visvairāk palicis atmiņā "Azemitologs", kur kā jaunie studenti, nepazīstot viens otru, strādājām komandā. Šis pasākums manai fakultātei deva augstu novērtējumu un palika sirdī kā īpaša pieredze.

Nav jāsteidzas pieaugt, bet jāprot augt

Studiju laikā esmu pilnveidojusi jau savas esošās spējas. Šobrīd mana stiprā puse ir kritiskā domāšana. Domāju, ka neesmu vienīgā studente, kura bieži veido diskusiju ar sevi, izvērtējot dažādus aspektus un viedokļus gan no vienas, gan otras puses. Studiju laikā bieži sāku izmantot teicienu: "Šis ir diskutējams jautājums." Noteikti iesaku to lietot situācijās, kad saproti, ka diskusija var ieilgt, vai arī, ja nevēlies radīt domstarpības ar kādu pasniedzēju, kursabiedru vai draugu. 

Maģistra studiju laikā iemācījos arī "ķert" atpūtas brīžus. Sapratu, ka produktīvs vari būt tikai tad, ja esi pietiekami atpūties. Iepriekš to līdz galam neapzinājos. Tāpēc studiju laikā man bija stingrs grafiks – no pirmdienas līdz sestdienai strādāju un studēju, bet svētdiena vienmēr bija atpūta, laiks ar ģimeni un hobiji. 

Esmu lepna par sevi, jo bieži dzirdu, ka tikai cilvēki ar lielu pieredzi savā jomā var veiksmīgi studēt maģistrantūrā un manos gados to darīt ir par agru. Mana pieredze pierāda pretējo – vari studēt maģistrantūrā un paralēli iegūt pieredzi sev vēlamajā jomā.

LBTU augstākā izglītība kā stingrs pamats profesionālai karjerai

LBTU iegūtā augstākā izglītība man kļuva par stabilu pamatu profesionālajai izaugsmei. Agrāk strādāju Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālajā pārvaldē kā kadastra inženiere, bet šobrīd esmu piepildījusi savu sapni – strādāju AS "Luminor Bank" Kredītu sagatavošanas un izsniegšanas nodaļā.

Kļūdu atzīšana un mācīšanās — prasmes darba vidē

Uzskatu, ka īpaši augstu vērtējama ir spēja jaunajam speciālistam apzināties savas kļūdas un mācīties no tām. Tieši tā mēs attīstāmies un kļūstam labāki. Protams, reizēm vēlamies darbus paveikt ātrāk, bet šādā steigā bieži pieļaujam kļūdas. Tāpēc ir svarīgi būt pārliecinātiem par savām rīcībām un, ja rodas šaubas, nebaidīties lūgt palīdzību. Jautāšana parāda gatavību mācīties un pilnveidot savas prasmes. 

Diemžēl bieži darba devēji uzsver tikai vienu aspektu — darba pieredzi, nepiedāvājot jaunajiem speciālistiem iespēju pierādīt savu potenciālu. Taču daudzi jauni profesionāļi ir gatavi mācīties, strādāt un sevi pierādīt kā vērtīgus darbiniekus. Atšķirība ir starp "labu darbinieku" un "vērīgu darbinieku". 

Vērtīgu darbinieku veido zināšanas, prasmes, vēlme pilnveidoties, spēja apzināties kļūdas un mācīties no tām, kā arī prasme pajautāt, lai izvairītos no nevajadzīgām kļūdām.

Padoms topošajiem studentiem

Neviens nav pilnīgi tāds pats, tāpēc ir grūti dot vienu īsto "panākuma atslēgu". Tomēr ir dažas lietas, ko noteikti ieteiktu ņemt vērā. 

Labs students ir tas, kurš ir atpūties — ar mierīgu prātu un pietiekamu miega daudzumu. Nebaidies jautāt par to, ko nesaproti, jo tieši tā mēs apgūstam jaunas lietas. Tomēr ir vērtīgi arī pašam meklēt atbildes, nepaļaujoties tikai uz ārējiem avotiem, piemēram, ChatGPT. 

Ja pieļauj kļūdas, uzņemies atbildību un izlabo tās. Esi kopā ar tiem cilvēkiem, kuri būs tev blakus gan labajos, gan grūtajos brīžos, atbalstot tad, kad tas vajadzīgs vissvarīgāk. Kad šķiet, ka gribi padoties, šie cilvēki tev pateiks: "Protams, tas ir vieglākais ceļš, bet saņemies! Mēs to varam izdarīt kopā!" 

Atceries, jo vairāk dari, jo vairāk paspēj. Mācies plānot savu laiku, ja vēlies paveikt visu, ko esi iecerējis.

Atpūta un jauni izaicinājumi – mans ceļš pēc maģistra studijām

Uz īsu brīdi plānoju atpūsties no akadēmiskās vides, taču pilnīgi noteikti negribu pilnībā atrauties no zinātnisko publikāciju lasīšanas un jaunāko pētījumu tendencēm. 

Līdz izlaidumam biju pārliecināta, ka doktorantūrā nestudēšu, bet izlaiduma laikā dzirdēju vismaz trīs reizes, ka maģistra studiju programmu absolventus gaida doktorantūrā. Tas radīja sajūtu, ka man vēl ir kāds nepadarīts darbs. Domāju, ka šī opcija nav aiz kalniem.

Noslēgumā – dzīves svarīgākās vērtības

Runājot par savu lielāko motivāciju, gribu uzsvērt ģimenes nozīmi – īpaši vīra un viņa ģimenes atbalstu. Izsaku pateicību savai maģistra darba vadītājai, Dr.oec. Sandijai Zēvertei Rivžai, darbavietas vadītājai Liānai Ribkinskai un visiem, kuri sniedza atbalstu pētniecības procesā. Ja kaut kas nesanāca, tas vienkārši nebija lemts– un tieši šī attieksme man palīdzēja turpināt ceļu arī tad, kad šķiet, ka viss ir īpaši grūti.