LBTU pētnieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Itālijas bioreģionu – Emilia Romagna
Esošo bioreģionu pieredzes izpētes nolūkos (06.06.2024.-11.06.2024.) tika iepazīta bioreģionu darbību Itālijā, kā arī intervēts bioreģionu attīstības jomas eksperts profesors Cesare Zanasi no Boloņas Universitātes, kurš specializējas lauksaimniecības ekonomikā un ilgtspējīgās pārtikas sistēmās.
Sarunā profesors C.Zanasi dalījās ar pieredzi par bioreģionu veidošanu un darbības principiem Itālijā, īpaši uzsverot sabiedrības līdzdalību, vietējo resursu izmantošanu un elastīgu pieeju, kas pielāgota katras teritorijas vajadzībām. Profesors uzsvēra, ka daudzi bioreģioni Itālijā vēl atrodas attīstības stadijā, un to veiksmīgai darbībai nepieciešama elastīga, iekļaujoša pieeja un spēja pielāgoties vietējām vajadzībām, bioreģioniem nav jābūt tikai pārtikas ražotājiem, tie var ietvert arī tūrisma, enerģētikas un pat farmācijas nozares, ja vien tiek ievērota ilgtspējas filozofija. Būtiska ir sadarbība starp zemniekiem, pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Sarunā tika apspriesti vairāki svarīgi jautājumi – kā tiek veidoti bioreģioni un kāds atbalsts tiem pieejams no valsts un pašvaldībām, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar bioloģisko sertifikāciju, īpaši, ja zemnieki strādā kopā. Liela uzmanība tika pievērsta sadarbībai ar pašvaldībām, piemēram, nodrošinot bioloģisku pārtiku skolām. Bioreģioni tika aplūkoti arī kā iespēja attīstīt citas jomas – tūrismu, zaļo enerģiju un vietējos uzņēmumus. Tika runāts arī par to, kā iesaistīt parastos zemniekus un kā svarīga ir cilvēku uzticēšanās vietējiem ražotājiem. Visbeidzot – kā novērtēt, vai bioreģions darbojas veiksmīgi, balstoties uz reālu pieredzi un vietējo cilvēku iesaisti. Attiecībā uz Latviju, profesors aicināja ņemt vērā nacionālos likumus un kontekstu, uzsverot nepieciešamību attīstīt vietējās stratēģijas, kuras būtu balstītas ne tikai uz biosertifikāciju, bet arī uz kopienas uzticību, solidaritāti un teritorijas saglabāšanu.
Brauciena laikā tika apmeklēti vairāki vietējie pārtikas ražotāji, tirdziņi un tirdzniecības vietas dažādos Emīlijas-Romanjas bioreģionos, ar mērķi izzināt bioloģiskās un tradicionālās pārtikas ražošanas modeļus, kā arī vietējo produktu integrāciju teritorijas attīstībā un tūrisma piedāvājumā.
Boloņas pilsētas centrā tika apmeklēti vietējie zemnieku tirdziņi un specializētie bioveikali, kas piedāvā produktus no tuvākajiem bioreģioniem, tostarp: Mortadella di Bologna IGP – tradicionāls, viegli kūpināts desas veids, kas aizsargāts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; Tortellini – roku darināta pasta, ko bieži piedāvā svaigā vai daļēji gatavotā veidā ar vietējiem sieriem un gaļu; Pecorino un Parmigiano Reggiano sieri – sertificēti un bieži vien ar marķējumu biologico; Vietējie bioloģiski dārzeņi un augļi, kas bieži nāk no piepilsētas bioloģiskajām saimniecībām. Forli un Rimini uzmanība tika pievērsta jūras piekrastes bioreģiona īpatnībām, tostarp: Vietēji zvejoti jūras produkti, kuri nereti tiek pārdoti tieši no kuģiem vai mazajos tirgos; Sangiovese di Romagna DOC vīns – tradicionālais reģiona sarkanvīns ar augstu kultūrvēsturisko vērtību; Piadina Romagnola – plāna, ar rokām gatavota maize, ko bieži pilda ar vietējo sieru, šķiņķi vai dārzeņiem; Bioloģiskās olīveļļas ražotāji, kas attīstījušies kā daļa no agroekoloģiskām iniciatīvām. Modenā tika apmeklēti gan vietējie tirgi, gan pārtikas kooperatīvi, kuros redzama cieša sadarbība starp zemniekiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta:
Aceto Balsamico Tradizionale di Modena DOP – autentisks balzametiķis, kas nogatavināts mucās vismaz 12 gadus un tiek ražots, ievērojot stingras kontroles un uzraudzību; Parmigiano Reggiano DOP – slavenais cietais siers, kas simbolizē reģiona identitāti un pieder klasterizētai un kooperatīvai ražošanas struktūrai.Parmigiano Reggiano siers ir viens no vislabāk zināmajiem klasterizētās pārtikas ražošanas piemēriem Eiropā. Klasteris apvieno: vairāk nekā 300 piena saimniecības (bieži ģimenes uzņēmumi),ražošanas kooperatīvus, kas apstrādā pienu pēc stingri reglamentētas metodoloģijas, nobriedināšanas centrus, kur siers no dažādām saimniecībām tiek nogatavināts līdz pat 36 mēnešiem un kvalitātes kontroles konsorciju, kas pārbauda katru siera ratu un piešķir DOP sertifikātu tikai atbilstošajiem produktiem.Šī sistēma veido reģionālu ekonomisko un kultūras struktūru, kurā liela nozīme ir gan tradīcijām, gan bioloģiskās pārtikas un ilgtspējas tendencēm. Tā ir uzskatāma par veiksmīgu bioreģiona ekonomikas un zīmola pārvaldības piemēru, kas sniedz augstu pievienoto vērtību reģiona iedzīvotājiem un stiprina saikni starp ražošanu, vidi un vietējo identitāti.

Pētījums īstenots valsts budžeta finansētas pētniecības programmas FLPP projekta Nr. lzp-2022/1-0519 „Bio-reģioni kā integrēta stratēģija ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai Latvijā” ietvaros.
![]()
| ![]() |



