LBTU kolektīvs pulcējas ikgadējā Akadēmiskajā sēdē 

Akadēmiskās sēdes sākumā uzrunas vārdus sacīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis: "Man ir patiess prieks un pagodinājums šodien būt šeit, šādā zināšanu un gudrības vidē. Jūs kopā veidojat Jelgavas inteliģenci, kas ir nozīmīgs pamats ikvienas pilsētas attīstībai. Novēlu jums darba sparu un izturību, lai kopā varam virzīties uz jauniem sasniegumiem!"

Pasākumā piedalījās arī LBTU Padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma: "LBTU Padomes vārdā sveicu visus jaunajā studiju gadā! Paldies ikvienam par ieguldīto darbu – universitāte ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka un ieņem stabilu vietu Latvijas augstākās izglītības telpā. LBTU ne tikai sagatavo speciālistus jomās, kas ir nozīmīgas valsts tautsaimniecībai, bet arvien aktīvāk iesaistās starptautiskos projektos, sniedzot savu pienesumu arī aizsardzības un drošības jomās. Īpaši priecē uzņemšanas rezultāti un fakts, ka jaunieši arvien vairāk izvēlas specialitātes, ko piedāvā LBTU. Protams, universitāti sagaida arī izaicinājumi un viens no būtiskākajiem ir finanšu jautājums, kur nozīmīgu atbalstu sniedz Zemkopības ministrija. Mūsu kopīgais pienākums ir darīt visu, lai ikdienā satiktu vairāk smaidošu cilvēku sev apkārt. Noslēgumā vēlreiz saku lielu paldies ikvienam par ieguldīto darbu un atgādinu – mēs strādājam Latvijas labākajā universitātē!"

Turpinājumā LBTU studiju prorektore Ilze Beitāne, vērtējot 2024./2025. studiju gadu, uzsvēra, ka tas bijis sekmīgs un nozīmīgs universitātei. Viņa pateicās ikvienam kolēģim un studentam par ieguldīto darbu, jo kopīgie sasniegumi skaidri atspoguļojas skaitļos un rezultātos. Šogad universitāti absolvēja 734 jaunie speciālisti, kas ir par 128 vairāk nekā pērn, apliecinot stabilu izaugsmi. Īpašu prieku sagādā 33 izcilības diplomi, kas parāda gan studentu mērķtiecību, gan mācībspēku ieguldījumu.

Studējošo skaits kopumā pieauga līdz 3998, un arī 2025. gada uzņemšanas rezultāti ir pozitīvi – studijas uzsāks 1160 jaunie studenti, tostarp 237 maģistra līmeņa un 923 pamatstudiju programmu studenti. Saņemti 38 pieteikumi doktora studiju programmās. Priecē, ka arī ārvalstu studentu skaits uzrāda stabilu pieaugumu.

Starptautiskā sadarbība turpina attīstīties – aktīvi notiek Erasmus+ mobilitātes projekti, studenti un pasniedzēji dodas pieredzes apmaiņā un uzņem kolēģus no citām valstīm. Īstenotas arī septiņas intensīvās apmācību programmas, kurās piedalījās pārstāvji no četrām universitātēm mūsu aliansē.

Liela nozīme ir arī akadēmiskā personāla attīstībai – universitātē šobrīd strādā 569 mācībspēki, no kuriem vairāk nekā 79% ir ar zinātnisko grādu, kā arī 157 ievēlēti arī par vadošajiem pētniekiem un pētniekiem. Mēs lepojamies arī ar diviem tenūras profesoriem - Dr.sc.ing. Zandu Krūmu, Dr.hab.oec. Baibu Rivžu un trijiem tenūras asociētajiem profesoriem - Ph.D. Rūtu Ozolu – Davidāni, Dr.geogr. Raimondu Kasparinski un Ph.D. Andreju Kraukli.

Skatoties nākotnē, svarīgākie uzdevumi ir institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana, budžeta vietu sadalījuma sagatavošana 2026./2027. gadam un mācībspēku slodžu plānošana. Šie darbi palīdzēs nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu un sabalansēt resursus nākamajiem gadiem.

Prezentācijas izskaņā LBTU kolektīvam sveicienus veltīja I. Beitāne: "Kā reiz teicis Konfūcijs – nav svarīgi, cik lēni vai ātri mēs ejam, galvenais, lai mēs neapstājamies. Mums kā universitātei tā ir īpaša priekšrocība – strādājot kopā, mēs vienmēr virzāmies uz priekšu. Kamēr mums ir griba un spēks turpināt, pat soli pa solim, tas nozīmē, ka mēs attīstāmies, dzīvojam un ar mums viss būs kārtībā."

Savukārt LBTU rektore Irina Arhipova akcentēja universitātes zinātniskās darbības starptautisko novērtējumu un stratēģiskos mērķus – pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanu, augstas kvalitātes studiju nodrošināšanu un izcilību universitātes pārvaldībā. 2025. gadā LBTU zinātniskā darbība tiek starptautiski vērtēta stratēģiskajās jomās – lauksaimniecībā, meža un veterinārajās zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kā arī sociālajās zinātnēs.

Rektore informēja, ka turpinās LBTU Doktorantūras skolas modeļa īstenošana – šovasar saņemti 38 pieteikumi doktora studijām, kas apliecina jauno pētnieku interesi par LBTU kā zinātnes universitāti. Vienlaikus universitātē tiek ieviesta starptautiskā pētniecības informācijas pārvaldības sistēma Elsevier PURE RIMS, kas nodrošinās pārskatāmību par publikācijām un datu pārvaldību, atvieglos ziņojumu sagatavošanu un paplašinās pētnieku sadarbības iespējas.

Svarīgs solis ir arī rudenī uzsāktā "LBTU inovāciju grantu studentiem" programma, kuras kopējais budžets ir 1,23 miljoni eiro. Tā nodrošinās sistemātisku pieeju studējošo inovācijas potenciāla attīstībai un uzņēmējspējas stiprināšanai. Paralēli tiek realizēti plaši infrastruktūras modernizācijas projekti – iegādātas jaunas zinātniskās iekārtas, attīstītas laboratorijas pārtikas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, vides un lauksaimniecības pētījumos, kā arī uzlabota studiju vide LBTU Malnavas koledžā un Jelgavā.

Akadēmiskajā sēdē tika uzsvērts arī LBTU ieguldījums digitālajā transformācijā un starptautiskajā sadarbībā. Universitāte ir atzīta par Eiropas Studenta kartes iniciatīvas čempionu, jo visus Erasmus+ mobilitātes līgumus īsteno digitālā vidē. Laika posmā no 2025. gada līdz 2027. gadam LBTU pārstāvēs Latviju prestižajā ESCI čempionu komandā. Vienlaikus LBTU piedalās Mākslīgā intelekta centra izveidē, kas apvieno akadēmiskos, publiskos un privātos resursus, lai veicinātu inovācijas un valsts konkurētspēju.

Rektore I. Arhipova uzsvēra, ka šie soļi apliecina LBTU mērķtiecīgu ceļu uz zinātnes un inovāciju izcilību, kas vienlaikus stiprina gan Latvijas, gan starptautiskās akadēmiskās vides attīstību. Rektore arī paziņoja, ka tiek strādāts pie jaunās LBTU Attīstības stratēģijas 2028.–2032. gadam.

Noslēgumā LBTU rektore I. Arhipova novēlēja: "Apsveicu visus ar sasniegtajiem rezultātiem un aicinu turpināt mūsu darbu vienoti un ar pārliecību! Lai 2025./2026. studiju gads ir ražīgs, iedvesmojošs un bagāts ar jauniem panākumiem!"

Sēdes laikā LBTU Mūžizglītības centra projektu vadītāja Signe Neimane klātesošajiem sniedza skaidrojumu par LBTU dalību Eiropas Universitāšu aliansē ChallengeEU, uzsverot tā aktualitāti un nozīmi LBTU. Alianse apvieno augstākās izglītības iestādes no dažādām Eiropas valstīm, lai izveidotu ilgtermiņa stratēģiskas partnerības. Šobrīd Eiropas Savienībā darbojas 65 universitāšu alianses, kurās piedalās vairāk nekā 570 augstākās izglītības iestādes.

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, pievilcību un konkurētspēju, kā arī veicināt sadarbību starp universitātēm, to studentiem un darbiniekiem. Alianšu darbības pamatprincipi ir: stratēģiska partnerība, studentu un darbinieku iesaiste, starpdisciplinaritāte un starpkultūru sadarbība, atvērtība un iekļaušana, ilgtspēja un digitālā transformācija.

ChallengeEU aliansē kopīgu darbu ar LBTU uzsāka Hochschule Offenburg (Vācija, projekta koordinators), South East European University (Ziemeļmaķedonija), ECAM LaSalle (Francija), Mid Sweden University (Zviedrija), Universidade Europeia (Portugāle), Varmijas un Mazūrijas Universitāte (Polija), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (Latvija), Universidad Europea de Valencia (Spānija), Fachhochschule Nordwestschweiz FHNW (Šveice, asociētais partneris).

Akadēmiskajā sēdē tika sveikti arī 34 jaunie kolēģi – pasniedzēji, kuriem šis studiju gads būs pirmais darba gads universitātē:

Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē (ESAF) – Emīls Liepnieks, Anna Veļičkina, Matīss Bičevskis, Jānis Svemps, Alina Martinova, Ieva Celma, Dace Kadile, Diāna Līva, Annija Marta Jurģevica, Elīna Smetaņina, Inese Puriņa un Madara Ratkēviča.

Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LPTF) – Patrīcija Paula Kijoneka, Klinta Kārkliņa, Jeļena Pisarjonoka, Renāte Ruska, Alina Sivačova un Sintija Vētra.

Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) – Kristians Jankovskis, Emīls Kleinbergs, Kristaps Muška, Kaspars Vitkovskis, Ivars Zotovs, Viktors Ciganovičs un Mārtiņš Arveds Murāns.

Meža un vides zinātņu fakultātē (MVZF) – Karīna Mužniece, Dainis Krivens, Kristaps Stankus, Ilze Paeglīte un Uldis Egle.

Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) – Diāna Viktorija Broka, Agnese Aleksandra Šteina, Gundega Štelfa un Tīna Artihoviča.

Savukārt 20 mācībspēki vēlēšanās ieguvuši augstāku amatu. Kā docenti Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) pirmo reizi ievēlēti – Jānis Judrups, Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātē (LPTF) – Jānis Jenzis, Sanita Reidzāne un Madara Misule, Meža un vides zinātņu fakultātē (MVZF) – Jovita Pilecka – Uļčugačeva un Andris Paeglītis, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē (ESAF) – Ieva Līcīte.

Par asociētajiem profesoriem pirmo reizi ievēlēti - Aija Pilvere no Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF), Andrejs Krauklis (tenūra), Kristīne Vugule un Inese Fiļipova no Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF), Armands Vekšins un Ruta Medne no Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF), kā arī Laila Dubova un Ilze Grāmatiņa no Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF), bet profesoriem – Ruslans Šmigins un Vilnis Pīrs no Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (IITF), Aleksejs Nipers no Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF), Aina Muška un Līga Paula no Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF).