Koksnes pelnu efektivitāte augsnes pH līmeņa regulēšanai laukaugiem un salīdzinājums ar citiem kaļķošanas materiāliem

Demonstrējuma mērķis bija demonstrēt koksnes pelnu ietekmi uz augsnes pH reakciju, to pozitīvo ietekmi uz laukaugu ražu salīdzinājumā ar citiem kaļķošanas materiāliem.

Demonstrējuma uzdevumi:

1. demonstrējuma laukos veikt augsnes agroķīmisko izpēti, nosakot augsnes reakciju, pH, pēc tās aprēķināt nepieciešamo attiecīgā kaļķojamā materiāla devu, lai samazinātu augsnes skābumu un noteiktu kaļķojamā materiāla pozitīvo ietekmi uz augsni konkrētiem laukiem;

2. ierīkot lauka demonstrējumus LBTU Zemkopības institūtā (Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads) un APP “Agroresursu un ekonomikas institūts” Stendes pētniecības centrā (Lībagu pagasts, Talsu novads);

3. noteikt kultūraugu produktivitāti demonstrējumā atkarībā no kaļķošanas materiāla izvēles;

4. veikt demonstrējumā izmantoto kaļķošanas materiālu ekonomisko novērtējumu, īpaši izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu;

5. organizēt Lauku dienas un seminārus.

Projekta ietvaros tika ierīkoti demonstrējuma lauki LBTU Zemkopības institūtā Skrīveros un AREI Stendes pētījumu centrā. Kaļķošanas materiālu efektivitāti pārbauda augu sekā, kurā iekļauti kultūraugi, kuri jūtīgi pret augsnes skābumu: 2023. – zirņi; 2024. – ziemas kvieši un 2025. – ziemas rapsis.

Uzsākot demonstrējuma ierīkošanu, katrā no demonstrējuma vietām izvēlētajā laukā tika noņemti augsnes paraugi, tie izanalizēti un iegūtie augsnes agroķīmiskās izpētes rezultāti izvērtēti, atkarībā no kuriem sastādīja arī kaļķošanas materiālu izvēles plānu un aprēķināja tā devas. Regulāri tika veikti demonstrējumu kopšanas darbi: nezāļu ierobežošana, smidzināšana kaitēkļu un slimību ierobežošanai, celiņu un izolāciju apkopšana.

Meteoroloģiskie apstākļi ziemas rapša augšanai un attīstībai bija labvēlīgi. Gaisa vidējā temperatūra jau vairākus gadus ir augstāka nekā vidējā ilggadējā temperatūra. Ziemošanas periodā abās demonstrējuma vietās bija periodi ar bagātīgiem nokrišņiem gan sniega, gan lietus veidā. Šīs vasaras veģetācijas periods bija nokrišņiem bagāts. Kopumā veģetācijas periods ļoti mitrs. Stendē konstatēta lielāka sējuma biezība (vidēji 75.23 gab. m-2, bet Skrīveros 67.5 gab. m-2). Vidējais pāksteņu skaits uz auga demonstrējuma vietās būtiski atšķīrās: Stendē vidēji 58 gab., bet Skrīveros – 148.2 gab. Lielāks pāksteņu skaits uz auga iegūts variantos, kur veikta augsnes kaļķošana. Vidējais sēklu skaits pākstenī demonstrējuma vietās būtiski neatšķīrās. Demonstrējuma vietās būtiski atšķīrusies arī 1000 sēklu masa: vidēji starp variantiem Stendē tā bijusi 4.8 g, bet Skrīveros 4.3 g.

Ziemas rapša sēklu raža abās demonstrējuma vietās būtiski atšķīrās: Stendē 9.69 t ha-1, bet Skrīveros - 4.54 t ha-1. Augstākās ražas abās demonstrējuma vietās iegūtas variantā, kur lietoti koksnes pelni. Abās demonstrējuma vietās būtiski zemāku ražu ieguva kontroles variantā bez augsnes kaļķošanas.

Eļļas saturs rapša sēklās bija: Skrīveros 43.6-46.0%, Stendē 45.6-47.2%

Trīs gadus pēc augsnes kaļķošanas kaļķotajos variantos samazinājies augsnes skābums salīdzinot ar kontroles variantu.

Kopumā trešajā demonstrējuma gadā bruto segums abās demonstrējuma vietās visos variantos veidojās ar pozitīvu zīmi: Stendē no 20.75 – 177.68 EUR ha-1, bet Skrīveros – no 365.38-682.88 EUR t ha-1.