Ražas svētki Vecaucē atzīmē 25 gadu jubileju
Lai diskutētu par jaunākajiem notikumiem biozinātņu nozarē, tradicionāli novembra pirmajā ceturtdienā Vecauces pilī norisinājās ikgadējais Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LBTU LPTF) zinātniskais seminārs "Ražas svētki Vecaucē 2025: Ne diena bez lietus", kas šogad atzīmēja savu 25. jubileju. Seminārā tika prezentēti aktuālie pētījumu rezultāti dažādās lauksaimniecības nozarēs, apbalvoti izvērtēto izmēģinājumu lauku un laboratoriju, kā arī doktorantu konkursa laureāti.
Visas pasākuma bildes apskatīt un lejupielādēt var, izmantojot šo saiti.
Referātu sesiju atklāja LBTU profesore Biruta Bankina, iepazīstinot ar InterReg projekta "PestSpace" sākotnējiem rezultātiem. Projekta mērķis ir veicināt kultūraugu noturību pret slimībām, izstrādājot metodes ātrai un precīzai patogēnu identifikācijai, tostarp lauka apstākļos pielietojamu aplikāciju un molekulārās analīzes. Projekta ietvaros tiek organizēti lauka izmēģinājumi 3–5 vietās, ievērojot vienotu metodiku. Tajos tika salīdzinātas desmit lauka pupu šķirnes: "Isabell", "Laura", "Louhi", "Boxer", "Bobas", "Granit", "Hammer", "Tiffany", "Vire" un "Fuego". Katra valsts (Polija, Lietuva, Igaunija, Somija un Latvija) izvēlējās divas šķirnes, izmantojot vienotu sēklas materiālu. Latvijā pētījumi notiek AREI Stendes pētniecības centrā, Zemkopības institūtā un SIA MK "Agro". Tajos tiek vērtētas pupu šķirnes, piemēram, "Isabell", "Laura", "Louhi" un "Boxer".
Sējumos visbiežāk tika konstatēta Latvijas apstākļiem raksturīgā pupu lapu brūnplankumainība (Botrytis spp.), kā arī lapu plankumainība (Alternaria, Stemphylium), un pirmo reizi plašāk – arī koncentriskā plankumainība (Ascochyta, Didymella). Lapu plankumainību ierosinātāju noteikšana ir sarežģīta, jo dažādas sēņu sugas rada līdzīgus simptomus un to atšķiršanai nepieciešamas molekulārās analīzes. Pirmā gada rezultāti rāda, ka brūnplankumainība bijusi visizplatītākā un attīstījusies visintensīvāk, savukārt Alternaria un Stemphylium izraisītā plankumainība un koncentriskā plankumainība – mērenā līmenī. Atsevišķās vietās konstatēta arī neīstā miltrasa (Peronospora viciae) un nelielā apjomā – rūsa (Uromyces viciae-fabae). Pēc profesores teiktā, patogēnu sastopamība un slimību intensitāte atšķiras atkarībā no šķirnes, vides un sākotnējās infekcijas sēklās, tāpēc pētījumi turpināsies, lai precizētu pupu slimību ierosinātājus un pilnveidotu molekulārās diagnostikas metodes.
Dārzkopības institūta zinātniskais asistents Toms Bartulsons referātā analizēja ābolu kraupja (Venturia inaequalis) agrīnās diagnostikas iespējas, izmantojot RGB attēlus un konvolūcijas neironu tīklu (CNN) optimizāciju. Šī slimība būtiski ietekmē augļu kvalitāti un var samazināt ražu līdz pat 70 %, tādēļ savlaicīga tās noteikšana ir īpaši nozīmīga. Pētījumā izstrādāta mākslīgā intelekta pieeja, kas ļauj noteikt kraupja simptomus uz ābolu lapām, pielietojot dažādos Latvijas dārzos iegūtu datu kopu ar vairāk nekā 2000 attēliem, sadalītiem trīs kategorijās – kraupis, vesela lapa un fons. Izstrādātais CNN modelis, kas balstīts uz MobileNetV2 arhitektūru, demonstrēja augstu precizitāti (ap 96 %) un ātru apstrādes laiku, kas padara to piemērotu izmantošanai arī viedtālruņu lietotnēs.
Rezultāti liecina, ka izstrādātais prototips efektīvi atpazīst kraupi vēlīnās stadijās, bet agrīnai diagnostikai perspektīvas piedāvā slīdošā loga pieeja un jaunākas arhitektūras, piemēram, YOLO un DeepLabV3. Šī metode ne tikai uzlabo slimību noteikšanas precizitāti un samazina pesticīdu lietošanu, bet arī veicina ilgtspējīgu dārzkopību un sabiedriskās zinātnes principu pielietojumu, ļaujot dārzkopjiem aktīvi iesaistīties datu vākšanā un slimību uzraudzībā.
LBTU asociētā profesore Diāna Ruska referātā uzsvēra, cik būtiska ir datu kvalitāte un ticamība, pieņemot lēmumus lopkopības saimniecībā. Dati nav tikai informācija – tie ir stratēģisks instruments, kas ļauj plānot darbu prioritātes, uzlabot efektivitāti, optimizēt barības devas un aprēķināt siltumnīcas gāzu emisijas. Referātā tika parādīti dažādi datu avoti, tostarp tieši mērījumi saimniecībā, laboratoriju testi, iekārtu dati, sekundārie dati un eksperta ieteikumi, kā arī oficiālās atskaites. Konkrēti piemēri saimniecībās rāda barības sagremojamību no dažādiem barības līdzekļiem (piemēram, siens 60 %, skābsiens 64 %, sakņaugi 88 %), kā arī siltumnīcas gāzu emisijas dažādās saimniecībās.
D. Ruska akcentēja, ka ticamu datu izmantošana ļauj gan saimniecībai, gan valstij pieņemt pamatotus lēmumus par darbu prioritātēm, kvalitātes uzlabošanu, investīciju plānošanu, attīstības stratēģiju, lauksaimniecības politiku un atbalsta maksājumiem. Viņa papildināja, ka kvalitatīvi un ticami dati nodrošina labākus lēmumus un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī veicina efektīvu un ilgtspējīgu lopkopību, samazinot emisijas un stiprinot pārtikas drošību.
Referātā par dzīvnieku vienību aprēķināšanas konceptu profesore (Emeritus) Daina Kairiša skaidroja dzīvnieku turēšanas analīzes principus un to praktisko pielietojumu, izceļot nepieciešamību precizēt metodes, kas tiek izmantotas dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu radītā piesārņojuma novērtēšanai. Pašlaik aprēķini balstās uz pieņēmumu, ka dzīvnieki novietnēs atrodas visu gadu, taču Latvijas bioloģiskajās saimniecībās tie lielāko daļu gada pavada ganībās, tāpēc šī pieeja ne vienmēr atspoguļo reālo lauksaimniecības praksi.
Pētījumā izmantota monogrāfiskā metode un ganāmpulku apsekošana, aptverot 71 bioloģiskās lopkopības saimniecību – 43 ar zīdītājgovīm, 19 ar slaucamām govīm un 9 ar aitām. Rezultāti liecina, ka zīdītājgovis un aitas tiek turētas nepiesieti, bet slaucamās govis – piesieti, turklāt lielākajā daļā novietņu guļvietas ir aprīkotas ar paklājiem. Dzīvnieku ēdināšanā visās saimniecībās dominē zāles lopbarība, savukārt spēkbarība visvairāk tiek izmantota slaucamo govju ēdināšanā, kas saistīts ar augstāku enerģijas un proteīna nepieciešamību. Profesore uzsvēra, ka dzīvnieku vienību aprēķinu metodika jāpilnveido, ņemot vērā dzīvnieku turēšanas sistēmas, šķirnes un barības īpatnības, lai aprēķini labāk atspoguļotu mūsdienu lopkopības praksi un ilgtspējīgas lauksaimniecības vajadzības.
LBTU asociētā profesore Linda Grinberga referātā aplūkoja mākslīgo mitrāju izmantošanu ūdens piesārņojuma samazināšanai un ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai. Mākslīgais mitrājs darbojas bioloģiski – notekūdeņi baro baktērijas, kuras attīra ūdeni, savukārt niedres nodrošina kvalitatīvu vidi mikroorganismiem. Risinājums piemērots lietus ūdeņu, sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanai, kā arī lauksaimniecības notecei, samazinot augu barības vielu negatīvo ietekmi uz dabas ūdenskrātuvēm. Projekta ietvaros tika aplūkoti gan virszemes, gan pazemes plūsmas mākslīgie mitrāji, kā arī kombinētie risinājumi, kuros tiek nodrošināta bioloģisko, mikrobioloģisko un fizikālo procesu sadarbība attīrīšanas efektivitātes nodrošināšanai.
Referātā tika uzsvērts arī biznesa un ekonomiskais aspekts – zemākas izbūves izmaksas nekā mehāniskām iekārtām, minimāla uzturēšana bez sūkņiem un elektroenerģijas, ilgstoša kalpošana (20+ gadi), uzņēmuma reputācijas uzlabošana, plūdu riska mazināšana un bioloģiskās daudzveidības veicināšana. Latvijā mākslīgie mitrāji tiek izmantoti starptautisku projektu ietvaros (Mežacīruļi, Zante, Ailes strauts, Life GoodWater IP, Horizon Natalie), kā arī praktiskos objektos privātajās un ražošanas NAI saimniecībās Limbažos, Balvos, Pāvilostā un citur, turklāt pieejams 100 % valsts finansiālais atbalsts to būvniecībai.
Noslēgumā Zinta Gaile savā referātā sniedza pārskatu par "Ražas svētki Vecaucē" zinātniskā semināra 25 gadu attīstību, izceļot gan vēsturiskos pirmsākumus, gan galvenos sasniegumus un tradīcijas. Semināra saknes meklējamas 20. gadsimtā, kad no 1957. gada līdz 1960. gadu vidum Agronomijas un Zootehnikas fakultāšu studenti gadu studēja un praktizējās Mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce". Vasarā studenti strādāja izmēģinājumu laukos, vācot datus saviem diplomdarbiem, bet rudenī organizēja izaudzētās ražas izstādi un prezentēja plakātus par veiktajām aktivitātēm. Līdztekus tika rīkoti mutiskie un stenda referāti, kā arī dažādu zinātnisko pulciņu darbi – augkopībā (26 tēmas), zemkopībā (20), agroķīmijā (15), dārzkopībā (40) un augu aizsardzībā (15, tostarp fitopatoloģijā un entomoloģijā). Piemēram, 1963. gadā Ražas svētkos piedalījās 42 čaklākie 2. un 4. kursa studenti, saņemot balvas par veikumu.
Pēc Vecauces izmēģinājumu lauku atjaunošanas 1993. gadā seminārs tika modernizēts un no 2001. gada notiek ikgadēji novembra pirmajā ceturtdienā. Pasākums apkopo pētnieciskos rezultātus, demonstrē studentu darbību laukos un vienmēr ietver gan mutiskos, gan stenda referātus, kā arī ražas izstādi un dekorācijas. Katru gadu tiek izvēlēts tematiskais moto, kas atspoguļo aktuālās tendences un situācijas lauksaimniecībā. Seminārā tiek sumināti labākie konkursu laureāti, un tajā piedalās studenti, maģistranti un doktoranti gan kā dalībnieki, gan kā klausītāji. Referātā tika īpaši izcelts arī plašais atbalsts no kolēģiem, direktoriem, pils pārvaldniekiem, ēdnīcas kolektīva, muzikantiem un sponsoriem, kas nodrošina semināra tradīcijas nepārtrauktību un sekmīgu studentu zinātnisko darbību attīstību.
Tāpat seminārā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skates – konkursa laureāti. Šogad konkurss norisinājās jau trīsdesmit otro reizi. Kā ierasts Lauku (un arī mežu) izmēģinājumu skatē apmeklētāji varēja vērtēt katras zinātniskās iestādes pētījumu rezultātu popularizēšanu masu medijos, jauno zinātnieku iesaisti pētījumos, izmēģinājumu aktualitāti, sadarbību gan ar citām zinātniskajām iestādēm Latvijā un ārzemēs, gan ar uzņēmējiem, kā arī paveikto pēc iepriekšējā gada skates – konkursa. Šogad par laureātu kļuva Dārzkopības institūts.
Savukārt par topošo zinātnieku konkursa uzvarētājiem tika atzīti divi pētījumu autori – Tomass Bārtulsons "Mašīnu dziļās mācīšanās pielietojums augu slimību agrīnai diagnostikai (izmantojot dažāda veida atēlus) un Lilija Dučkena "Alternaria spp. un Stemphylium spp. (Ascomycota, Pleosporaceae) raksturojums uz tomātiem Baltijas reģionā. Atzīnības rakstu par dalību konkursā saņēma Lāsma Rābante-Hāne "Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) genotipu slāpekļa izmantošanas efektivitāte izvērtēšana in vitro".
Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, ko vērtēja žūrija un klātesošie. Stenda referātu nominācijā "Atraktīvākais" tika atzīts – Strazdiņa V., Fetere V., Šalkovska L., Litke L. "Latvijas selekcionēto ziemas kviešu šķirņu izvērtējums bioloģiskajā audzēšanas sistēmā", nominācijā "Strukturētākais" – Dučkena L., Bessadat N., Bataillé-Simoneau N., Bastide F., Hamon B., Koppel M., Loit K., Rasiukevičiūtė N., Bimšteine G., Simoneau P. "No tomātiem iegūtu Alternaria sekcijas Alternaria izolātu raksturojums Baltijas reģionā", bet semināra dalībnieku simpātiju izpelnījās – Misule M., Afoņina K. "Mikrobioloģisko preparātu pārbaude vasaras rapša ražības paaugstināšanai".
