LBTU pētnieki attīsta ilgtspējīgus risinājumus Latvijas kūdras nozares attīstībai

Projekts ir Latvijas zinātnieku un kūdras nozares kopīga iniciatīva, kas vērsta uz to, lai šī pāreja būtu reālistiska, balstīta pētniecībā un inovācijās, vienlaikus ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus un sociālekonomiskos faktorus, īpaši reģionos, kur kūdras nozarei ir būtiska loma – Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.

Projekta mērķis ir izveidot pētījumu platformu un izcilības centru, kas stiprinās pētniecības kapacitāti un zinātnieku kompetences, veicinās zināšanu un tehnoloģiju pārnesi uz Latvijas kūdras nozari un ar to saistītajām nozarēm, kā arī paplašinās starptautisko sadarbību pētījumos par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Projekta "PeatTransform" pētniecības virzieni kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai ietver:

• siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju izpēti, tostarp to mērīšanu, modelēšanu un aprēķinu pilnveidi, lai valsts SEG inventarizācijā precīzāk atspoguļotu faktiskās emisijas kūdras nozarē,

• degradēto kūdrāju un vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju un ilgtspējīgu tālāku izmantošanu, izstrādājot inovatīvus risinājumus, piemēram, paludikultūru audzēšanu (ārstniecības augi un biomasas augi), hidroloģiskās stabilizācijas metodes un agrovoltāžas risinājumus, kuros saules paneļi tiek apvienoti ar stādījumiem; vienlaikus tiks prognozēta rekultivācijas ietekme un uzraudzīta tās efektivitāte, izmantojot tālizpētes metodes,

• jaunu produktu izstrādi ar zemu oglekļa pēdu un augstu pievienoto vērtību, tostarp ekstraktvielas, kompozītmateriālus, siltumizolācijas un 3D drukas materiālus, kā arī audzēšanas substrātus, kuros izmantotas alternatīvas vietējās izejvielas – sūnas, niedres, koksnes šķiedra un vilna; paralēli tiks veikta produktu dzīves cikla analīze,

• jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas samazina SEG emisijas un palielina oglekļa piesaisti kūdras produktos, kā arī pētījumus par kūdras substrātu atkārtotu un otrreizēju izmantošanu,

• sociālekonomisko novērtējumu, analizējot kūdras ieguvi un pārstrādi, vietējo un eksporta patēriņu, kā arī degradēto kūdrāju rekultivācijas ietekmi uz reģionālo attīstību,

• nākotnes attīstības scenāriju izstrādi vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu izmantošanai, tostarp kūdrāju atjaunošanas sociālekonomisko izvērtējumu, ilgtspējas vadlīniju izstrādi un ieteikumus oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai,

• rekomendāciju sagatavošanu nozares politikas pilnveidei, lai veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu un līdzsvarotu izmantošanu.

Par projekta demonstrējuma objektu izveides koordinēšanu un nozares iesaisti atbild Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts, kas mērķtiecīgi sadarbojies ar kūdras ražotājiem un nozares pārstāvjiem. Sagatavošanas posmā notika pārrunas ar kūdras ieguves uzņēmumiem, kuru laikā tika panākta vienošanās par sadarbības principiem, datu pieejamību un demonstrācijas vietu izveidi. Šāda cieša sadarbība nodrošina, ka projektā izstrādātie risinājumi ir praktiski pielietojami un atbilst nozares reālajām vajadzībām. 

Projekta ietvaros jau ir identificētas un plānotas vairākas demonstrācijas vietas, kas kalpos kā praktiski piemēri zinātniski pamatotu risinājumu ieviešanai kūdras ieguves un teritoriju revitalizācijas procesos. Tostarp ir paredzētas demonstrācijas vietas, kurās tiek parādīts, kā gruntsūdeņu līmeņa regulēšana kūdras ieguves laikā ietekmē hidroloģisko režīmu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un apkārtējo vidi.

Vienlaikus pētījumā tiks īstenoti demonstrējumi, kas vērsti uz barības vielu un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) izskalošanās samazināšanu gan aktīvās kūdras ieguves teritorijās, gan atjaunotos kūdrājos. Šie risinājumi palīdzēs uzlabot virszemes ūdeņu kvalitāti un mazināt piesārņojuma slodzi uz ūdens ekosistēmām. Papildus praktisko demonstrējumu izveidei tiek izstrādāts visaptverošs monitoringa plāns, kas ietvers hidroloģisko, hidroķīmisko un ekosistēmu rādītāju novērojumus demonstrācijas vietās. Vienlaikus tiek veidota siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu metodika, lai nodrošinātu salīdzināmus un zinātniski pamatotus datus par kūdras ieguves un kūdrāju atjaunošanas ietekmi uz SEG emisijām. Plānotie mērījumi ļaus izvērtēt dažādu apsaimniekošanas scenāriju ietekmi uz emisiju dinamiku un sniegs būtisku ieguldījumu klimata politikas mērķu sasniegšanas novērtēšanā.

Savukārt Augsnes un augu zinātņu institūta pētnieki ir uzsākuši kūdras datu inventarizāciju un ar to saistītās politikas izvērtēšanu, lai radītu uzticamu pamatu kūdras izmantošanas salīdzināšanai ar atjaunojamiem alternatīviem substrātiem. Tiek apkopoti dati par kūdras atradnēm, to stāvokli un izmantošanu, vienlaikus identificējot galvenos datu trūkumus. Līdz šim izvērtēti aptuveni 5% no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā esošajiem materiāliem.

Balstoties uz iegūtajiem datiem, projektā tiek izveidots analītiskais ietvars kūdras salīdzināšanai ar atjaunojamiem alternatīviem risinājumiem, ņemot vērā resursu pieejamību, izmantošanas efektivitāti un potenciālu CO₂ emisiju samazināšanai, lai identificētu ilgtspējīgākos kūdras aizvietošanas risinājumus.

Tāpat pētnieki pilnveido kūdras substrātu īpašību noteikšanas metodiku, īpašu uzmanību pievēršot humusvielu – humusskābju un fulvoskābju – frakcijām. Tiek pielietotas standartizētas ķīmiskās ekstrakcijas un spektroskopijas metodes, kas ļauj salīdzināmā veidā novērtēt organiskās vielas frakcijas un to sadalīšanās pakāpi dažādos purvu tipa apstākļos, nodrošinot praksē izmantojamus un zinātniski pamatotus rezultātus.

Šāda pieeja nodrošina ciešu saikni starp fundamentālo pētniecību un praktisku pielietojumu, veicinot ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu, aprites ekonomikas attīstību un zinātniski pamatotu politikas lēmumu pieņemšanu mitrāju un kūdras ieguves reģionos.

PeatTransform īsteno LVMI "Silava" (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts,  Agroresursu un ekonomikas institūts no 10.09.2025. līdz 30.09.2029. ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu  5 588 265 EUR.

Raksta fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme (www.pexels.com)