Izstrādāts promocijas darbs par kūpinātu brētliņu kvalitāti noteicošajiem faktoriem

Darba mērķis ir izpētīt kūpinātu brētliņu kvalitāti ietekmējošos faktorus saistībā ar atvēsinātu un saldētu brētliņu sezonālajām kvalitātes izmaiņām un atlasīt atbilstošus pirmapstrādes līdzekļus nemainīgas kvalitātes nodrošināšanai.

Par pētījuma aktualitāti stāsta jaunā zinātniece S. Pūķe: "Latvijā viens no tradicionāliem un populāriem zivju produktu veidiem ir kūpinātas zivis. Kūpināšanai izmanto dažādu sugu zivis, tostarp brētliņas. Baltijas brētliņas (Sprattus sprattus balticus) ir sezonālas zivis, kuras zvejo no septembra beigām vai oktobra sākuma līdz aprīļa beigām vai maija sākumam, ievērtējot tādus ārējos vides faktorus, kā ūdens temperatūra un zivju nārsta laiks. Tās ir svarīgs olbaltumvielu un tauku avots un spēj nodrošināt vismaz 20% no olbaltumvielām, kas nepieciešamas cilvēku uzturā. Ir zināms, ka zivju kvalitāte nozvejas sezonā ir mainīga un tā ir atkarīga ne tikai no izejvielas kvalitātes, bet arī no nozvejas metodes un uzglabāšanas apstākļiem. Zivju mainīgie kvalitātes rādītāji ietekmē to izmantošanas iespējas ražošanā, ņemot vērā ne tikai sezonalitāti, bet arī to apstrādes veidu (atvēsināta vai saldēta izejviela)."

"Literatūrā ir pieejami pētījumi par Atlantijas zivīm, to kūpināšanu, apstrādi kvalitātes uzlabošanai, ir pētījumi par dažādiem sardīņu apstrādes veidiem un to praktisko pielietojumu, taču ir maz informācijas par Baltijas brētliņām, kas ir pieejamas plašai Eiropas daļai, un par brētliņu kvalitātes mainību sezonas laikā. Literatūrā ir aprakstītas brētliņu un Atlantijas zivju (piemēram makreles, lašu) tauku un taukskābju sastāva izmaiņas sezonas ietvaros, taču nav detalizēti analizētas ķīmiskā sastāva (tauku, olbaltumvielu, aminoskābju, mitruma) izmaiņas sezonalitātē un to savstarpējā korelācija ar kūpināto brētliņu kvalitāti, piemēram, struktūru, krāsu, mikrobioloģiskiem rādītājiem," papildina S. Pūķe.

Lai sasniegtu darba mērķi, izvirzīti šādi pētnieciskā darba uzdevumi: izvērtēt brētliņu fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņas sezonas ietvaros; salīdzināt sezonāli mainīgo kūpināto brētliņu struktūras, krāsas un tehnoloģisko parametru (kūpināšanas zudumi, nožuvums) izmaiņas, ražošanai izmantojot atvēsinātas vai saldētas brētliņas; izvērtēt pirmapstrādes līdzekļu ietekmi uz kūpinātu brētliņu kvalitātes rādītājiem; un novērtēt pirmapstrādes līdzekļu ietekmi uz kūpinātu brētliņu sensorajiem un mikrobioloģiskajiem rādītājiem, derīguma termiņu.

Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, Dr. sc. ing. Ruta Galoburda (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-5804-516X).

Promocijas darba kopsavilkums pieejams, izmantojot šo saiti.

Promocijas darba tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopa pieejama, izmantojot šo saiti.