Promocijas darbā novērtē Giardia duodenalis izplatību, ģenētisko daudzveidību, vides piesārņojumu un tos ietekmējošos faktorus govīs (Bos taurus) un suņu dzimtas (Canidae) dzīvniekos Latvijā

Promocijas darba mērķis ir noteikt žiardijas (Giardia duodenalis) izplatību, cistu izdalīšanās intensitāti, ģenētisko daudzveidību un to izplatību ietekmējošos faktorus govīm (Bos taurus), mājas suņiem (Canis familiaris), rudajām lapsām (Vulpes vulpes) un jenotsuņiem (Nyctereutes procyonoides) Latvijā, kā arī izvērtēt izmeklēto dzīvnieku ietekmi uz vides radīto piesārņojumu ar Giardia duodenalis.

Kā stāsta jaunā zinātniece: "Giardia duodenalis (sin. G. lamblia, G. intestinalis) ir pārtikas un ūdens izplatīts protozoju parazīts, kas var izraisīt giardiāzi uzņēmīgās dzīvnieku sugās un cilvēkiem. G. duodenalis var inficēt plašu saimniekorganismu loku, tostarp liellopus, plēsējus – suņus, lapsas, jenotus – un cilvēkus, kuri var kļūt par asimptomātiskiem G. duodenalis nēsātājiem. Zoonotiskās grupas A un B ir cilvēkiem pārnesamas un ir izraisījušas vairākus giardiāzes uzliesmojumus cilvēkos. Cilvēkiem ar esošām veselības problēmām protozojs var izraisīt klīnisku infekciju, kuras izpausmes svārstās no vieglas līdz smagai vai akūtai līdz hroniskai caurejai, kas var novest pie šķidruma, elektrolītu vai uzturvielu uzsūkšanās traucējumiem. Lai gan ilgtermiņa pētījumi par giardiāzes ietekmi uz teļiem un suņiem nav veikti, infekcija izraisa smagu svara zudumu un svara samazināšanos jēriem. Kopš 2004. gada G. duodenalis ir iekļauts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aizmirsto slimību iniciatīvā un pašlaik tiek vērtēts kā 6. un 8. nozīmīgākais pārtikas ceļā pārnēsājamais parazīts Eiropā un Austrumeiropā attiecīgi. G. duodenalis cistas ir nelielas (7–10 μm) ar biezām sienām, kas padara tās ļoti izturīgas vidē un veicina patogēna izdzīvošanu skarbos apstākļos. Infekciozā deva var būt tik zema kā 10 cistas, lai izraisītu klīniskus simptomus, un šis parazīts ir labi pielāgojies pārnesei caur pārtiku, barību un īpaši ūdeni."

"Saskaņā ar One Health konceptu G. duodenalis ir nozīmīgs cilvēku un dzīvnieku patogēns. Eiropā G. duodenalis izplatība liellopos sasniedza 31,1%, visaugstākais izplatības līmenis novērots teļiem. G. duodenalis parasti skar vienu mēnesi vecus teļus, un no astoņām G. duodenalis grupām liellopos atrastas trīs – grupa E, kas ir liellopiem specifiska, un zoonotiskās grupas A un B. Viens inficēts liellops var izdalīt no 10⁵ līdz 10⁶ cistu vienā grama fekāliju, un, pateicoties asimptomātiskai vai hroniskai infekcijas formai, inficētus dzīvniekus ir grūti identificēt un izolēt, lai novērstu patogēna tālāku izplatīšanos. Turklāt liellopi var būt potenciāli zoonotisko G. duodenalis grupu A un B rezervoāri. Hroniska giardiāze liellopos var ilgt vairākus mēnešus, un lielu fekāliju daudzuma (līdz 30 kg) izdalīšana nodrošina ilgstošu vides piesārņojumu. Ja neapstrādāta liellopu mēslojuma lietošana laukos vai dārzos satur zoonotiskas G. duodenalis grupas, tas var piesārņot ne tikai augus, bet arī virszemes un pazemes ūdens resursus. Ir bažas par mājas un savvaļas plēsēju lomu G. duodenalis izplatībā, pieņemot, ka mājas suņi un sarkanās lapsas var būt potenciāls G. duodenalis avots cilvēkiem. Tomēr informācija par G. duodenalis grupām savvaļas jenotu suņos ir ierobežota, un Polijā fermās audzētiem jenotu suņiem ir konstatēta suņiem specifiskā grupa D," papildina M. Mateusa.

Lai sasniegtu promocijas darbā izvirzīto mērķi, tika veikti vairāki zinātniskie uzdevumi: tika noteikta G. duodenalis izplatība, cistu izdalīšanas intensitāte, ģenētiskā daudzveidība, kā arī individuālie un turēšanas faktori, kas saistīti ar ierosinātāja izplatību govīm; analizēta G. duodenalis izplatība, cistu izdalīšanas intensitāte, ģenētiskā daudzveidība, individuālie un turēšanas faktori, kas ietekmē ierosinātāja izplatību mājas suņiem; noskaidrota G. duodenalis izplatība, cistu izdalīšanas intensitāte, ģenētiskā daudzveidība un individuālie faktori, kas saistīti ar ierosinātāja izplatību rudajām lapsām un jenotsuņiem; kā arī izvērtēts govju un suņu dzimtas dzīvnieku radītais G. duodenalis vides piesārņojums, lai noteiktu, kura dzīvnieku suga veicina ierosinātāja izplatību ārvidē.

Promocijas darba zinātniskie vadītāji:  Dr. med. vet. Margarita Terentjeva (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-6306-8374) – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētā profesore un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece. Dr. biol. Gunita Deksne (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-2993-3758) – Latvijas Universitātes asociētā profesore.

Promocijas darbs pieejams, izmantojot šo saiti.