Aizstāvēts promocijas darbs par termiski modificētu bērza, apses un papeles finieru izpēti videi draudzīgāku saplākšņu ražošanai
24. aprīlī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (LBTU MVZF) promocijas darbu "Termiski modificētu bērza, apses un papeles finieru izpēte videi draudzīgāku saplākšņu ražošanai / Investigation of thermally modified birch, aspen, and poplar veneers for the production of more environmentally friendly plywood" aizstāvēja Anete Meija (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-3793-9017) un ieguva zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) inženierzinātnēs un tehnoloģijās.
Promocijas darba mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par Termovuoto procesā termiski modificētiem bērza, apses un papeles finieriem, un to potenciālo pielietojumu saplākšņu ražošanā.
Savā promocijas darbā jaunais zinātniece A. Meija raksta: "Koksne ir dabisks materiāls, un tās dzīves cikls ietver noārdīšanos, ko veicina sēnes, baktērijas un kukaiņi. Materiāla spēju pretoties bioloģiskai noārdīšanai sauc par bioizturību. Tādas koku sugas kā apse (Populus tremula L.) un bērzs (Betula pendula L.) pieder pie bioloģiski neizturīgām koku sugām. Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc koksnes resursiem, bioizturīgo sugu piedāvājums sarūk. Tādēļ ir būtiski rast pielietojumu arī bioloģiski ne tik izturīgām koku sugām, paaugstinot to bioizturību ar dažādiem paņēmieniem. Koksnes modifikācija ir process, kura mērķis ir uzlabot fizikālās, mehāniskās vai estētiskās īpašības, piemēram, novērst zemu bioizturību, izmēru nestabilitāti un jutību pret mitruma satura izmaiņām. Modifikācijas nozīmi palielina arī pieaugošā izpratne un pastiprinātais likumiskais regulējums koksnes aizsardzības līdzekļu pielietošanas jomā."
"Koksnes termiskā modifikācija ir modifikācijas veids, kurā tiek izmantota tikai temperatūra, kas veicina izmaiņas koksnes ķīmiskajā sastāvā un koksnes šūnu sieniņu struktūrā. Šī apstrāde paaugstina koksnes bioizturību, samazina ūdens uzsūkšanos jeb higroskopiskumu un uzlabo formas stabilitāti, padarot to piemērotu lietošanai āra apstākļos. Termiskā modifikācija vakuumā (VT) jeb THERMOVUOTO - ir patentēta tehnoloģija, kas samazina skābekļa koncentrāciju un ar vakuuma palīdzību aizvada gaistošos organiskos savienojumus, tādējādi nodrošinot mazākus masas zudumus procesā un mazāk samazinātas mehāniskās īpašības. Saplāksnis ir daudzpusīgs materiāls ar plašu pielietojumu. Tā īpašības padara to par svarīgu materiālu celtniecībā, slodzēm pakļautās konstrukcijās, betona veidņu plātnēs, mēbeļu ražošanā, iekšējā apdarē, grīdas segumos, transportā, un citās nozarēs. 2024. gadā Eiropas Savienības valstīs saražoti 2.7 miljoni m³ saplākšņa, un pasaulē pieaug pieprasījums pēc saplākšņa materiāliem. Izejmateriālu izvēle, kas nosaka saplākšņa cenu un īpašības, ir ļoti būtiska," papildina A. Meija.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, promocijas darbā tika veikti vairāki pētnieciskie uzdevumi: raksturot bērza, papeles un apses finieru modificēšanas procesu un iegūtā materiāla īpašības, noskaidrot saplākšņa iegūšanas iespējas, izmantojot komerciālās līmes un suberīnskābju saistvielas, novērtēt jaunā materiāla ietekmi uz vidi, kā arī izvēlēties optimālu un ekonomiski pamatotu saplākšņa kompozīciju.
Promocijas darba zinātniskie vadītāji: LBTU asoc.prof., Dr.sc.ing. Uldis Spulle (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-5559-3737) un RTU doc., Dr.oec. Evija Kopeika.
