LBTU absolvente Megija Grīnberga: pacietība un ticība sev ir vērtīgākie ieguvumi no studiju procesa
Pēc bakalaura grāda iegūšanas Megija Grīnberga mērķtiecīgi turpināja studiju ceļu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesionālā maģistra studiju programmā "Ainavu arhitektūra un plānošana", ko viņa absolvēja ar izcilību. Panākumi studijās vainagojušies arī ar iegūtām valsts un Kārļa Ulmaņa stipendijām. Uz jautājumu par panākumu atslēgu absolvente atbild īsi un konkrēti: "Es neiespringu un vienkārši baudīju to, ko daru". Tagad pēc intensīvā studiju posma viņas mērķis ir atpūsties, ceļot un ļauties tam, kurp dzīves ceļi aizvedīs.
Skolas laiks
Megija ir rīdziniece. Astoņus skolas gadus viņa aizvadīja Rīgas Angļu ģimnāzijā. Vidusskolas posmā viņa izvēlējās mācības turpināt Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijā, kur starp visiem mācību priekšmetiem sirdij tuvākie bija spāņu valoda un matemātika.
Noderīgākie studiju kursi un Erasmus+ pieredze
Absolventei atmiņā visspilgtāk palicis studiju kurss "Apstādījumu koncepcijas". Tas sniedza izpratni par zaļās struktūras plānošanu dažādos mērogos – pilsētas, apkaimes un konkrētu objektu līmenī. Megijai bija iespēja iepazīt ainavu arhitekta darbu, sākot ar teritorijas izpēti un beidzot ar gala darba prezentēšanu Aizputes pilsētas pašvaldības pārstāvjiem.
Studiju laiks nav iedomājams arī bez starptautiskās pieredzes. Erasmus+ programmas ietvaros vienu semestri Megija pavadīja Zviedrijā. Savukārt maģistra studiju posmā īpaši atmiņā palicis Erasmus+ BIP kurss Polijā – nedēļas laikā iegūtas ne vien jaunas zināšanas un pieredze, bet arī draugi no ārvalstīm.
Saules paneļu parki Latvijā
Noslēguma darbam tika izvēlēta aktuāla tēma "Saules paneļu parki Latvijas ainavā. Tukuma novada piemērs". Izvēli motivēja bažas par to, cik strauji attīstās saules paneļu parku būvniecība un kā tie tiek integrēti ainavā. Darba mērķis bija izstrādāt šo parku integrācijas telpiskos modeļus, balstoties uz pētāmās teritorijas esošo raksturu un pasaules pieredzi atjaunojamās enerģijas ainavas plānošanā.
Pētījuma gaitā tika secināts – Latvijā nav lielu izaicinājumu integrēt saules paneļus uz esošajiem jumtiem vai degradētām teritorijām, taču konfliktsituācijas saistībā ar ainavas saglabāšanu rodas, kad parkus sāk attīstīt vēl neskartās ainavās. Valstī trūkst izstrādātu detalizētu vadlīniju ar noteiktiem parametriem un faktoriem, kas izvērtētu ainavas jutību pret jaunām enerģijas ieguves infrastruktūrām, ņemot vērā dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī elektrotīklu tuvumu.
Starp klavierspēli un šahu
Maģistra darba rakstīšanas process bijis "kā pa kalniem". Brīžiem darbs ritējis ar lielu enerģiju un iedvesmu, bet citkārt nācies cīnīties ar prokrastināciju, laiku aizpildot ar klavierspēli, šahu vai citām spontānām nodarbēm. Tomēr izšķiroša nozīme veiksmīgā rezultāta sasniegšanā bija sadarbībai ar maģistra darba vadītāju – abām pusēm bija skaidra un vienota izpratne par darba tēmu, galvenajiem uzsvariem un metodiku. Lai arī noslēgumā bijušas šaubas par saviem spēkiem, absolventei izdevās noticēt sev un darbu veiksmīgi aizstāvēt.
Vīzija par Rīgu un Latvijas ainavas identitātes saglabāšanu
Jautāta par to, kādu vietu Latvijā viņa pārveidotu ar neierobežotu budžetu, jaunā ainavu arhitekte bez vilcināšanās nosauc Rīgu. Viņas vīzija ir izveidot sakārtotu, drošu un nepārtrauktu veloinfrastruktūru visā pilsētā. Tās tiktu veidotas plašākas, no brauktuves atdalītas, velo un gājēju joslas, integrējot apstādījumus kā buferzonu starp transporta plūsmām. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta publiskajai ārtelpai – vairāk kvalitatīvu zaļo zonu, koku aleju un atpūtas vietu, kas uzlabotu mikroklimatu, mazinātu troksni un piesārņojumu. Absolvente atjaunotu 11. novembra krastmalu, padarot to pieejamu gājējiem un sasaistot ar Vecrīgu, kā arī sakārtotu padomju laika daudzdzīvokļu ēkas un to iekšpagalmus.
Vides projektēšana kā lēnas dokumentālas filmas skatīšanās
Neskatoties un mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām, Megija joprojām katru jaunu projektu sāk ar skici uz papīra. Zinot dabas ritmu un mainīgumu, vides projektēšanu viņa salīdzina ar lēnas dokumentālas filmas skatīšanos.
Lai modernajā arhitektūrā saglabātu Latvijai raksturīgo ainavas identitāti, nepieciešams balstīties uz dabiskās ainavas struktūru, reljefu, mērogu un kultūrvēsturiskajām vērtībām, izmantojot vietējos materiālus un augus. Svarīga ir arhitektūras un ainavas mijiedarbība – apbūve jāintegrē esošajā vidē tā, lai saglabātu skatus, zaļo struktūru un vietas raksturīgo noskaņu. Tādējādi modernā arhitektūra var kļūt par ainavas turpinājumu, nevis kontrastu, vienlaikus saglabājot Latvijas identitāti un radot kvalitatīvu, laikmetīgu telpu.
