Vasaras skolā socioloģijas studenti pēta Svētes kopienas potenciālu
Lai stiprinātu universitātes studentu pētnieciskās kompetences un vietējo kopienu attīstību, no 9. līdz 12. jūnijam Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē (LBTU ESAF) norisinājās vasaras skola "Kā realizēt kopienas potenciālu?". Tā tika organizēta sadarbībā ar Lauku partnerību "Lielupe" un Lauku atbalsta dienestu. Vasaras skolā sociālo zinātņu studenti guva zināšanas par kopienu izpēti un devās uz Jelgavas novada Svētes pagastu īstenot kopienas resursu kartēšanu un ieinteresēto pušu viedokļu izpēti.
Vasaras skolas vadītāja Ginta Kronberga informē, ka skolas nodarbībās piedalījās studiju programmas "Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija" klātienes un tālmācības grupu studenti, kuri pirmajā dienā guva zināšanas par kopienu definēšanu, izpētes metodēm un ieinteresēto pušu identificēšanu. Papildus studējošie sāka darbu pie Svētes pagasta situācijas izpētes un pētniecības instrumentu izstrādes. Savukārt turpmākajās dienās studējošie tikās ar Svētes iedzīvotājiem, vāca datus un apkopoja kopienas viedokļus par pašreizējo situāciju pagastā, iedzīvotāju vajadzībām un ekspektācijām.
"Viena no studentu grupām tikās ar Svētes iedzīvotājiem, lai identificētu kopienas rīcībā esošos resursus un kopīgi veidotu resursu karti. Svētes pagasts aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju Jelgavas novada vidienē, atrodas tuvu Jelgavas valstspilsētai un to raksturo pievilcīga dabasvides ainava, pietiekami labi attīstīta infrastruktūra un dzīvojamais fonds. Pagasta apdzīvotības struktūra vēsturiski izveidojusies ap trim ciemiem – Svēti, Jēkabniekiem un Atpūtu. Kā secinājām sarunā ar iedzīvotājiem, katra ciema iedzīvotājiem ir atšķirīgas vajadzības, kā arī problēmas, kas šobrīd nedaudz kavē kopienas attīstību, līdz ar to risinājumiem ir jābūt specifiskiem un ņemot vērā dažādo iedzīvotāju grupu vajadzības," stāsta G. Kronberga.
Viņa skaidro, ka otra studentu grupa tikās ar Svētes uzņēmējiem un fokusgrupas diskusijas laikā centās izzināt uzņēmēju skatījumu un redzējumu par pagasta attīstību. Lai gan diskusijā izpalika lielāku uzņēmēju klātbūtne, tās dalībnieki nonāca pie vērtīgām atziņām un radīja jaunu Svētes vīziju – Svētei ir potenciāls kļūt par Jelgavas Mārupi, atsaucoties uz Mārupes pagasta veiksmīgo attīstību Rīgas tuvumā. Studējošie, uzklausot uzņēmējus, secināja, ka līdz šim Svētes kopienas attīstību kavējis līderības trūkums un nepietiekama komunikācija pašu iedzīvotāju vidū. Pozitīvi vērtējams, ka kā kopienas līderis šobrīd veidojas Svētes iedzīvotāju padome.
Savukārt trešā studējošo grupa piedalījās kā novērotāji abās diskusijās un paralēli veidoja iedzīvotāju aptaujas anketu, ko vēlāk Svētes iedzīvotāju padome varēs izmantot pagasta iedzīvotāju viedokļu apzināšanai. Visu studentu grupu darbi tiks nodoti padomei kā materiāli turpmākai kopienas attīstības plānošanai.
"Vēlamies izteikt pateicību Svētes pamatskolai, kas mūs sirsnīgi uzņēma pie sevis, lauku partnerībai "Lielupe" un personīgi Līgai Švānbergai, Lauku atbalsta dienesta pārstāvei Maijai Matisonei, kā arī visiem Svētes iedzīvotājiem, kuri veltīja laiku sarunām ar studentiem! Īpašs paldies arī Svētes pils saimniekam Artūram Blumfeldam par iespēju iepazīties ar šo vēsturisko ēku!" saka G. Kronberga.
Vasaras skolas noslēgumā studējošie devās uz Latvijas Lauku kopienu parlamentu Mālpilī, kas deva iespēju iepazīties ne vien ar Latvijas pieredzi kopienu veidošanā, bet arī starptautisko praksi.
Vietējās kopienas ir būtisks elements Latvijas un Eiropas Savienības attīstības politikās un tās tiek atzītas par svarīgiem partneriem teritoriju attīstībā, sabiedrības saliedēšanā un ilgtspējīgas un labākas nākotnes veidošanā. Vasaras skolas “Kā realizēt kopienas potenciālu?” mērķis ir aktualizēt kopienu lomu Latvijā un piedāvāt studentiem pilnveidot pētnieciskās prasmes empīriska pētījuma organizēšanā, izmantojot sociālo pētījumu metodes un pielietojot tās kopienas potenciāla apzināšanā. Šī bija jau trešā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes organizētā Vasaras skola. Pirmās divas norisinājās citās Latvijas kopienās - Kaldabruņā un Aizkalnē.