Kristiāna Šteimane – kad studijas kļūst par iespēju radīt ko paliekošu

Vidzemniece sava ceļa meklējumos

Kristiāna savus skolas gadus aizvadījusi Vidzemes pusē – Cēsīs, kur absolvēja Cēsu 2. pamatskolu un Cēsu Valsts ģimnāziju. Viņa ar siltu pateicību atceras pamatskolas gadus, kuros viņu aizrāva gan radošie priekšmeti, gan matemātika, vēsture, bioloģija un ķīmija. Viņa īpaši novērtē savu klases audzinātāju Gintu Tauriņu, kā arī vēstures skolotāju Sarmīti Ķeņģi, kuras stundas bijušas ne tikai izzinošas, bet arī ļoti iedvesmojošas. Latvijas un pasaules vēstures kladi Kristiāna glabā vēl šodien, lai kādu dienu to nodotu jaunākajam brālim vai saviem bērniem, saglabājot skolotājas sniegto zināšanu un aizrautības mantojumu nākamajām paaudzēm.

Atceroties ģimnāzijas laiku, viņa stāsta: "Ģimnāzijas laikā interešu loks kļuva šaurāks. Lai gan ilgi domāju par studijām medicīnā, ķīmija un bioloģija vairs nebija mīļākie priekšmeti. Tomēr jutu, ka matemātika arī vairs neaizrauj. Godīgi sakot, beidzot ģimnāziju nezināju, ko darīšu tālāk."

Klausīt sirdsbalsij un studēt jomā, kas uzrunā

Pēc vidusskolas beigšanas Kristiāna apzinājās, ka viena konkrēta virziena izvēle viņai ir izaicinājums – intereses bija pārāk daudzpusīgas. Meklējot iespējas, viņa atrada studiju programmu, kas apvienoja vairākus viņai svarīgus elementus: socioloģiju, zināšanas par organizācijām un uzņēmumiem, publisko pārvaldi, radošos priekšmetus un tiesību pamatus. "Akadēmiskā bakalaura studiju programma "Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija" vienlaikus aptvēra dažādas manas intereses, un tieši tas mani uzrunāja visvairāk," viņa stāsta. Lēmums studēt Jelgavā kļuva par soli, kas ļāva apvienot gan vēlmi iegūt plašu skatījumu, gan iespēju attīstīties dažādās jomās.

No mākslīgā intelekta līdz digitālajai anomijai

Kristiānas studiju noslēguma darba "Sarunbotu izmantošana augstākajā izglītībā: digitālās anomijas izpausmes Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē" temata izvēle ir saistīta ar ChatGPT un mākslīgā intelekta straujo attīstību. Jau no pirmā kursa viņa visus patstāvīgos darbus veltīja mākslīgajam intelektam, un, sākoties ChatGPT ērai 2022. gadā, kļuva skaidrs – arī bakalaura darbs būs par šo tēmu. Ideja par digitālo anomiju radās vēlāk un par to Kristiāna īpaši pateicas sava darba vadītājai Lanai Janmerei, kura ieteica šādu teorētisko pieeju. "Mans uzdevums bija tikai to apspēlēt," viņa smaidot atzīst.

Aizstāvot darbu, Kristiāna saņēma, iespējams, lielāko uzslavu, kādu students var vēlēties – komisijas vadītāja atzina, ka tieši viņa ir ieviesusi terminu digitālā anomija latviešu valodā. "Ar lielu lepnumu teicu paldies, jo man no sirds novēlās akmens. Jau biju gatava, ka terminu nepieņems un viss mans darbs būs "vējā", bet beidzās pat labāk nekā biju gaidījusi," viņa stāsta. Protams, arī šajā ceļā bija brīži, kad gribējās visu mest pie malas, tomēr gala rezultāts sniedza milzīgu gandarījumu – pētījums tika novērtēts ar augstāko atzīmi – 10.

Sarunbota izmantošana studiju procesā

Runājot par savas bakalaura tēmas izvēli, Kristiāna uzsver, ka pats darba rakstīšanas process atnesis vairākus būtiskus atklājumus. Sarunbotu izmantošana augstākajā izglītībā ir viena no aktuālākajām un vienlaikus arī problemātiskākajām tēmām mūsdienu izglītības vidē. Pētījuma laikā viņa secināja: "Lielākā daļa studējošo, kuri izmanto sarunbotus, nenorāda atsauces un bieži vien pat nezina, kā to pareizi darīt. Sarunboti visbiežāk tiek izmantoti kā ideju avots radošu uzdevumu izstrādē, taču netrūkst arī gadījumu, kad studenti rakstiskos darbus veido, izmantojot ģenerētu saturu, to neatklājot."

Galu galā es pierādīju, ka izglītības vidē pastāv digitālā anomija un piedāvāju dažus risinājumus anomijas mazināšanai, lai gan pilnībā šo problēmu atrisināt nav iespējams. Jāmotivē studējošos darīt pašiem, rakstīt pašiem. Varbūt jāmaina vērtēšanas metodes, jāizvērtē situācija arī plašākā mērogā. 

Atmiņās paliekoša studiju dzīve

Studiju gadi Kristiānas atmiņās ir ļoti bagātīgi. Klātienes programmu absolvēja vien divas meitenes, taču tas nebūt netraucēja piedzīvot daudz neaizmirstamu brīžu. Pirmajā kursā viņa kopā ar draugu loku apmeklēja gandrīz katru universitātes rīkoto vai reklamēto pasākumu. Īpašu vietu viņas atmiņās ieņem piedzīvojumi kopā ar tautas deju ansambli "Kalve" – koncerti, balles, kā arī dziesmu un deju svētki pirmajā studiju gadā, kas paliks visspilgtāk atmiņā no visa studiju laika.

Kristiāna ar pateicību atceras arī vairākus pasniedzējus, kuru lekcijas un pasniegšanas metodes bijušas īpaši iedvesmojošas un interesantas. Starp kursiem, kas viņai patikuši visvairāk, ir pētījumu kvantitatīvās metodes, statistika, digitālais mārketings, tiesību pamati, projektu vadība, kuras ietvaros tapa viņas pirmais realizētais projekts, kā arī kultūras socioloģija, sociālais darbs, reklāmas kampaņu realizācija, sociālā uzņēmējdarbība un mūsdienu retorika. "Varētu uzskaitīt vēl un vēl kursus un katra kursa pasniedzējus, bet saraksts sanāktu ļoti garš," viņa smej.

Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt

To, ka viņa spēj paveikt darbus īsā laikā, saglabājot kvalitāti, secināja tieši studiju laikā. Lai gan viņa atzīst, ka mēdz prokrastinēt, darbus vienmēr nodeva laikā un ar labiem rezultātiem. Studijas iemācīja rūpīgi plānot savu dienu – bija semestri, kad katra stunda no agra rīta līdz vēlam vakaram bija ieplānota un šī disciplīna palīdzēja saglabāt līdzsvaru starp studijām, darbu un personīgo dzīvi. "Tagad es piekrītu teicienam: jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt – tas tiešām tā ir," viņa smaidot atzīst.

Kristiāna saka, ka grūtības bija, taču studiju process viņai patika, tāpēc nekad to neuztvēra kā smagu nastu. Mazais kursa sastāvs nozīmēja, ka lekcijas nebija iespējams vienkārši "atsēdēt" – katram studentam bija jāpiedalās un jāieklausās pasniedzēju stāstītajā. Šī aktīvā iesaiste ļāva iegūt ne tikai zināšanas, bet arī dziļāku izpratni par socioloģijas nozīmi un pielietojumu. Uzcītība un motivācija sekmēja Kristiānas iespējas vairākkārt saņemt Valsts finansētās un Kārļa Ulmaņa stipendijas.

No studenta sola līdz digitālā mārketinga speciālistam

Šobrīd Kristiāna turpina savu ceļu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, strādājot par digitālā mārketinga speciālisti. Ar sociālajiem tīkliem un jaunākajām tendencēm viņa nodarbojas jau no ģimnāzijas laikiem, bet pirmā nopietnā pieredze šajā jomā iegūta, kad aktīvi darbojās savas fakultātes studentu pašpārvaldē. Digitālais mārketings Kristiānai nav tikai darbs – tā ir iespēja apvienot radošumu ar datu un statistikas analīzi, kas viņai vienmēr bijis tuvs lauciņš. Studiju laikā apgūtās zināšanas digitālajā mārketingā, statistikā un datu apstrādē noder ikdienas pienākumos – sākot no patērētāju tendenču izpētes un kopsavilkumu veidošanas līdz dziļākai datu korelāciju analīzei. Viņu aizrauj iespēja pētīt, kā dažādi rādītāji savstarpēji saistās – piemēram, ierakstu skatījumu skaits un lietotāju mijiedarbība dažādos kanālos, kā arī to, kā šīs tendences mainās laika gaitā. Viņai šķiet, ka šobrīd darba devēji visvairāk novērtē radošu pieeju, patstāvību, radošumu un vēlmi darīt vairāk.

Ārpusstudiju dzīve ir pieejama katram

Kristiāna uzsver, ka studiju laiks nav tikai lekcijas un eksāmeni – tas ir arī iespēja pilnvērtīgi izbaudīt universitātes vidi. Viņa iesaka ikvienam studentam iesaistīties ārpusstudiju aktivitātēs, jo tieši tās sniedz neaizmirstamas emocijas un palīdz atrast savu vietu plašajā studentu kopienā. "Ir tik daudz iespēju, ko darīt un ko izmēģināt. Un, ja nezina, ko tieši no piedāvātā izvēlēties, var izmēģināt visu, var atrast savu. Galvenais ir nebaidīties," saka Kristiāna.

Ar smaidu Kristiāna atceras, kā pirmo reizi pievienojās tautas deju kolektīvam "Kalve" – pilnīgi bez pieredzes, bet ar lielu vēlmi dejot, kas bija dzīvojusi viņā jau sen. Pandēmijas laiks šo sapni kavēja, taču, līdzko radās iespēja, viņa pievienojās un tagad jau gatavojas savas ceturtās sezonas sākumam. "Ne mirkli nenožēloju, viņa saka, cerot, ka arī jaunie studenti atradīs savu ārpusstudiju kaislību un nepavadīs gadus tikai pēc formulas "studijas – kojas".

Nākotnes vīzija ar dziļām saknēm savā universitātē

Pēc intensīvajiem studiju gadiem Kristiāna nolēmusi sev dot laiku atelpai no mācībām, eksāmeniem un nepārtrauktā ritma starp lekcijām un darbiem. Viņa turpinās strādāt universitātē un saglabās piederību tās videi, taču pagaidām – ne kā studente. Sirdij tuvas paliks arī tautas dejas, jo "Kalves" kolektīvs ir kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu, no kuras viņa negrasās atteikties. "Laiks rādīs, kurp tālāk, bet šobrīd man patīk tas, ko daru," saka Kristiāna, ar mieru un pārliecību raugoties nākotnē.