LBTU absolvente Annija Brēmane: par izvēlēm un veselīgu sāncensību

Annijas dzimtā puse ir Siguldas novads. Vidusskolā Annija ieguva FLEX (Future Leaders Exchange) programmas stipendiju, kas deva iespēju gadu dzīvot ASV un mācīties vidusskolā Viskonsīnas štatā. Paralēli tika uzsāktas mācības arī Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. Mīļākie mācību priekšmeti Annijai bija literatūra, valodas un vēsture.

Pēc vidusskolas absolventei nebija skaidra vīzija par studijām. Līdz pieteikumu iesniegšanas pēdējai dienai, Annija svārstījās starp ainavu arhitektūru un citām kardināli atšķirīgām nozarēm. "Jāatzīst, ka šīs studijas izvēlējos kā pagaidu variantu, tomēr tās ievilka. Atceroties par izvēles pieņemšanu, nostrādāja tas, ka ainavu arhitektūra man nav sveša jau no bērnības. Manu vecāku profesijas ir cieši saistītas ar dabu, tāpēc tā man bija pazīstama vide, kā arī saistošas šķita leģendas par Jelgavu kā studentu pilsētu," stāsta absolvente.

Digitālās programmas – galvenie darba instrumenti

Studiju laikā Annijai visnoderīgākie bija visi digitālo rīku kursi. PhotoShop, Autocad un Sketchup – šobrīd ir absolventes galvenie darba instrumenti. Tomēr personīgo interešu ziņā, Annijai vērtīgākais bija vides psiholoģijas studiju kurss.

"Līdz trešajam kursam nebiju atradusi specifiski sev saistošu virzienu, bet vides psiholoģijas kurss mani aizrāva un palīdzēja ieraudzīt jomu no sev tuvākas perspektīvas. Arī dzīvojamo kvartālu teritoriju kurss man deva reālistisku skatījumu uz daudzajiem jautājumiem, kas risināmi Latvijas blokmāju iekšpagalmos. Tajā guvu vērtīgu pieredzi, sadarbojoties ar pasniedzējiem un studentiem, kā arī attīstīju maketu veidošanas prasmes, kas noder arī šobrīd praksē," atminas Annija.

Vides ietekme uz cilvēku emocionālo stāvokli

Annijas noslēguma darba tēma bija "Rehabilitācijas centra "Līgatne" ainavtelpas attīstība".  Tā mērķis ir lābiekārtojuma priekšlikumu izstrādāšana rehabilitācijas centra "Līgatne" ārtelpai, kas balstīts dabas terapeitiskajās īpašībās, biofīlijas principos.  Annijas izvēli noteica interese par rehabilitācijas ainavām, kā arī pati teritorija šķita interesanta un izaicinoša – zem rehabilitācijas centra atrodas padomju laika slepenais bunkurs. Absolvente atzīst: "Rakstot darbu, viens no interesantākajiem atklājumiem bija, cik spēcīgi detaļas un elementi, piemēram, krāsa, dabisko materiālu klātbūtne, formas, skatu līnijas, apgaismojums, ietekmē pacienta psiholoģisko komfortu un vēlmi uzturēties ārtelpā."

Dzīve studentu pilsētā Jelgavā

Daloties atmiņās par studiju gadiem, absolvente stāsta, ka tieši Jelgavas īpašais studentu pilsētas gars bija tas, kas viņu savulaik visvairāk piesaistīja. Šī atmosfēra tika izbaudītā pilnībā – apmeklējot neskaitāmus universitātes pasākumus un izdzīvojot kopmītņu ikdienu. Tieši dzīvē kopmītnēs kopā ar draugiem radījusi tos neaizmirstamos mirkļus, kurus viņa šodien vērtē kā vienu no lielākajiem ieguvumiem studiju laikā.

Runājot par starptautisko pieredzi – Annija devās Erasmus+ apmaiņas programmā uz Nitru (Slovākija). Viņa to raksturo kā "citu pasauli" un atsevišķu universitātes periodu, kurā nieka piecos mēnešos piedzīvots gandrīz tikpat daudz, cik trīsarpus gados Latvijā.

Akadēmiskajā ziņā visspilgtāk atmiņā palikušas pasniedzējas Aija Ziemeļniece un Una Īle. Absolvente īpaši izceļ viņu arhitektūras kursa ietvaros organizēto OLA Foundation apmeklējumu, kas kalpojis kā spēcīgs iedvesmas avots gan studijās, gan personīgās dzīves uztveres veidošanā.

Ieguvumi ar pievienoto vērtību

Vērtējot praktiskos ieguvumus no studiju procesa, viņa īpaši izceļ universitātes lomu telpiskās domāšanas attīstīšanā. Šī prasme šobrīd ir neaizstājama viņas ikdienas darbā, nodarbojoties ar 3D modelēšanu. Viņa arī novēroja radošuma pieaugumu kursa biedru vidū, tam studiju gadu laikā nevis noplokot, bet ar katru gadu kļūstot arvien spēcīgākam.

Annija uzsver: "Strādājot ar pasniedzējiem, izjutu lielāku motivāciju, jo komunikācija bija koleģiāla. Šāda attieksme radīja uzticēšanos, un rezultātā mani risinājumi kļuva gan brīvāki, gan radošāki. Veiksmīga komunikācija mūsu jomā ir ļoti svarīga – jebkurš projekts jāatrisina starpdisciplinārā vidē."

Studiju procesā būtiska loma ir individuālajai gaumei, tāpēc absolvente īpaši novērtē, ka pasniedzēji bija toleranti un neveidoja studentus pēc viena šablona. Tas bija skaidri redzams arī bakalaura darbos – pat nezinot autorus, tos varēja atpazīt, jo studiju laikā katram bija izveidojies savs stils un interešu virziens.

Nozīmīgs bija arī finansiālais atbalsts, īpaši Ērikas un Artura Gerhardu stipendija, kas tika piešķirta visam studiju periodam, kā arī valsts finansētā stipendijas.

Sacensības gars kā motivācija

Pēc Annijas ieskatiem, ceļš uz panākumiem nav bijis mērķtiecīgs darbs tikai atzīmju dēļ, bet gan vēlme studiju gadus nodzīvot pilnasinīgi. Liela nozīme bijusi arī agrāk ieliktajiem pamatiem – skolā ieaudzinātajai disciplīnai, kā arī ģimenes sniegtajam atbalstam un mierīgajiem apstākļiem, kas ļāva attīstīt ieradumu darbus novest līdz galam. Pat brīžos, kad universitātē trūka izpratnes par kādu jaunu projektu, Annija turpināja meklēt risinājumus, kā rezultātā izcilības diploms kļuva par patīkamu blakusproduktu viņas neatlaidībai.

Studiju procesu Annija uztvēra kā daļu no interesantas dzīves, tāpēc aktīvi izmantoja iespējas paplašināt redzesloku ārpus obligātās programmas. Viņa iesaistījās Eiropas ainavu arhitektūras studentu asociācijā ELASA, kas vainagojās ar konferences apmeklējumu Vīnē, kā arī apguva papildu vides inženierijas kursu. Šī pieredze sniedza plašāku skatījumu uz nozari, taču ne mazāk svarīga bija arī apkārtējā vide. Kursabiedru mērķtiecība un reizēm pat pārlieku lielā centība radīja veselīgu sacensības garu, kas mudināja neatslābt un turēt līdzi pārējiem.

Par savu galveno panākumu atslēgu absolvente sauc pareizos cilvēkus un atvērtību – spēju vērot, klausīties un mācīties no visa apkārtējā, jo vērtīgākie risinājumi bieži, rodas tieši caur sadarbību un prasmi nolasīt kontekstu.

Ainava, kas iekļaujas dabas ritmā

Lai gan grandiozi projekti ir svarīgi un Latvijai nepieciešami objekti, absolventi vairāk saista doma par ikdienā izmantoto vietu uzlabošanu. Tieši šajās vidēs cilvēki pavada lielāko daļu sava laika. "Tur, kur notiek ikdienas mazās kustības – pastaiga līdz veikalu, ceļš līdz pieturu – šī vide ir vizuāli haotiska, tā nemanāmi paaugstina stresu un pasliktina emocionālo komfortu," stāsta Annija. Teritoriju labiekārtošana var uzlabot tūkstošiem cilvēku ikdienas pieredzi un veidot sajūtu par piederību ikdienas tranzīta vietām, nevis tikai galamērķim. Teritoriju pārmaiņas bieži ir realizējamas ātrāk un ar lielāku ietekmi uz cilvēku dzīvi.

Absolvente domā, ka Latvijai ir liela priekšrocība, jo salīdzinoši jaunā ainavu arhitektūras nozare ļauj mums sākt ar baltu lapu un mācīties no pasaules labākajiem piemēriem, analizējot gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus projektus. Viņa darba procesā augstu vērtē izpēti, tādēļ darba sākšana ar pamatīgu analīzi ir būtisks posms.

Ainavu arhitektūrā gala rezultāts pilnībā ieraugāms tikai pēc daudziem gadiem. Annija par to nešaubās, jo viņai patīk vērot, kā projekti, piemēram, "Girona Shores", ar laiku paši iedzīvojas vidē.  Viņasprāt, laika ieviestās korekcijas ir skaistas, un daudz lielākas bažas rada nevis dabas lēnais ritms, bet gan risks, ka projekts finanšu trūkuma dēļ vispār var netikt realizēts.

Lai mūsdienu modernajā vidē saglabātu Latvijai raksturīgo ainavas identitāti, absolvente uzsver, ka ainava jāiesaista projektēšanā jau no paša sākuma kā līdzvērtīgs arhitektūras partneris, nevis tikai kā dekoratīvs pēdējais posms. Viņa ir pārliecināta – modernajai arhitektūrai jābalstās vietējās ainavas ritmā, ievērojot horizontus, mežmalas un saglabājot cilvēcisku mērogu.