Erasmus+ studijas Porto Politehniskajā institūtā (Instituto Politécnico do Porto), Portugālē

Kā es nolēmu braukt uz Portugāli. Pirms nu jau trijiem gadiem zināju, ka es vēlos doties uz Portugāli un ticēju tam, ka es tur nonākšu kādu dienu. Kad pirms diviem gadiem negaidīti uzsāku studijas LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, sapratu, ka mani gaida lieliska iespēja – Erasmus. Man pat īsti nebija jāprāto uz kuru valsti es vēlos doties. Kad kārtoju nepieciešamos dokumentus, vēlējos doties uz Lisabonu, jo tāda bija piedāvātā iespēja, bet tad kaut kā liktenīgi divi notikumi reizē ļāva man nokļūt tur, kur man vajadzēja būt – Portugāles ziemeļu galvaspilsētā – Porto.

Tā kā intuīcija ir mana stiprā puse jau pusgadu pirms aizbraukšanas zināju – viss būs kārtībā, bet mums (braucu kopā ar kursabiedru Aigaru) jau tagad ir jāatrod dzīvesvieta. Protams, viss bija kārtībā. Dzīvesvietu mēs neatradām līdz brīdim, kad Porto jau bijām pavadījuši vairākas dienas. Izlidoju es septembra vidū no Rīgas, kad jau bija auksts un pelēks. Pēc pāris stundām lidmašīnā pavērās vārdos neaprakstāms skats uz Alpu kalniem. Prieks, kur tu rodies. Kad ielidoju Bergamo lidostā, pirmais, ko izdarīju – nomainīju apģērbu – uzvilku šortus un plānu t-kreklu, jo laukā bija kādi +26 grādi. Tad arī sapratu – IR. Porto lidostā sagaidīju savu kolēģi, kurš ielidoja pēc divām stundām, un devāmies uzreiz uz augstskolu, kur notika pirmā ievadlekcija. Studējām Porto politehniskā institūta (Instituto Politécnico do Porto - IPP) grāmatvedības un mārketinga fakultātē (ISCAP). Ar manu GPS galvā un Aigara GPS telefonā augstskolu atradām pilnīgi bez problēmām un ieradāmies tieši laikā. Uzņemšana augstskolā bija fantastiska, nebiju pat gaidījis neko tādu. Pasniedzēji - draudzīgi, ļoti saprotoši un ar labu humora izjūtu. Pirmajās divas nedēļās pa dienu tika rīkoti visādi pasākumi, savukārt vakarā ballītes gandrīz katru dienu. Vīna pagrabi, brauciens ar kuģīti, boulings u.c.. Ak, jā! Okeāns! Saulīte, peldes un sērfings līdz pat novembrim.

Sākumā pāris dienas dzīvojām hostelī, bet jau pirmajā nedēļā atradām sev pastāvīgu dzīvesvietu. Nolēmām, ka man ar kolēģi jādzīvo atsevišķi, lai ātrāk varētu iegūt jaunus ārzemju draugus un lielāku starptautisko pieredzi, bet beigu beigās, neatkarīgi meklējot dzīvesvietu, dzīvojām tikpat kā blakus. Aigars turpat aiz stūra. Dalīju dzīvokli ar vienu portugāļu studentu, katram bija sava istaba, vannas istaba, kopēja virtuve un viesistaba. Vienīgi mājās nav apkure un ziemas mēnešos ir diezgan pavēss.

Nodarbības augstskolā sākas pēdējā septembra nedēļā. Studēju tirgzinības (mārketingu), mārketinga komunikāciju, vadībzinības (menedžmentu), starptautisko ekonomiku, starptautiskās organizācijas, angļu un mazliet portugāļu valodu. Portugālē lielajās pilsētās angļu valodu zina lielākā daļa cilvēku līdz 30 gadu vecumam. Pasniedzēji nebija izņēmums. Vairums pasniedzēju, kuri vadīja studiju kursus, bija ļoti zinoši, ar lielu pieredzi savā jomā, tādēļ nodarbības bija interesantas, un iegūtajām zināšanām bija liela pievienotā vērtība. Gan augstskolā, gan citur viss notika brīvā gaisotnē, bez steigas un satraukuma. Viena semestra laikā sevišķi mārketingā ieguvu tik daudz jaunu zināšanu, ka pats jutos pārsteigts. Protams, bija arī mazāk profesionāli pasniedzēji, jo ar ārvalstu studentiem strādāja pirmo gadu, tā kā vērtīga pieredze tika gūta gan studentiem, gan pasniedzējiem.

Izmaksas, dzīvojot Porto, ir diezgan līdzīgas kā Rīgā. Par dzīvesvietu maksāju ap 200 Eiro mēnesī, tā ir ļoti pieņemama cena Porto. Par pārtiku - teiksim tā, ja Portu es pārtikas veikalā samaksāju 20 eiro, tad šeit Jelgavā par to pašu maksātu 15 eiro. Man ēdiens nebija tas labākais, jo portugāļu ēdienkarte pārsvarā sastāv no gaļas, siera, maizes un čipsiem. Tādēļ arī nebiju izbrīnīts, ka Porto ir tik daudz slimnīcas. Tomēr turpat netālu no manas mājas bija mazie augļu un dārzeņu veikaliņi – lēti un dabiski produkti – garšoja ļoti labi un arī ātri bojājas (tas ir labi). Portugāle ir sevišķi laba vīna cienītākiem, jo veikalos cena par vīna pudeli ir sākot no 1 eiro. Diemžēl neesmu vīna cienītājs. Kā alus cienītājam priecēja, ka skolas ēdnīcā/kafejnīcā pārdeva alu, bet tā arī ne reizi neizmantoju šo iespēju.

Pati Porto pilsēta ir mazliet mazāka par Rīgu, kalnaina ar dažādām mājām, slavenajām portugāļu flīzēm, kā arī vairākiem elementiem no slavenā "Harija Potera", jo tas tika sarakstīts tieši Porto. Vairums studentu staigā tieši tādās mantijās, biju arī iegājis bibliotēkā, kur šī grāmata tika rakstīta, un kura ir analoga zižļu veikalam "Harijā Poterā". Portu parki un dārzi ir pilnīga pasaka – tas ir kā nokļūt Alises brīnumzemē.

Kopumā ir vēl daudz ko pastāstīt par Lisabonu, ballītēm ar ārkārtīgi slikto mūziku un ļoti daudz jauniešiem, par svaigiem, tikko no koka plūktiem mandarīniem un kivi no dārza brokastīs utt.. beigu beigās es ieguvu jaunas un nenovērtējamas zināšanas gan studijās, gan dzīvei, gan jaunus draugus - no Portugāles, Spānijas un Krievijas, tā kā mans Erasmus vēl joprojām turpinās online. Nav divu domu, ja esi spējīgs parūpēties par sevi un vismaz saproti angļu valodu – ir jāizmanto šāda iespēja, jo tā izmainīs visu tavu turpmāko dzīvi. Turklāt uz labo pusi – pats būsi laimīgs, tad arī apkārtējos darīsi laimīgus, šī pieredze ir īsts ieguvums uz visām pusēm, kur tik skaties.

Life is good, Erasmus better!

Rolands Vanovskis, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte

2014./2015. studiju gads