ERASMUS stāsts par augstskolu sadarbību..

Sadarbība Erasmus programmas ietvaros  ar Turcijas ADNAN MENDERES universitāti bijusi veiksmīga un aizraujoša jau 3 pasniedzējiem no LLU LF Agrobiotehnoloģijas institūta dārzkopības nodaļas.

Pavasarī mēs divas pasniedzējas devāmies uz Turciju, lai universitātes studentus un mācību spēkus iepazīstinātu ar dažiem dārzkopības virzieniem un sniegtu īsu ieskatu mūsu valsts vēsturē, dabā un attīstībā. Lai arī ārzemēs nebijām pirmo reizi un arī ERASMUS programmā jau bijām piedalījušās, gatavojoties braucienam bijām satrauktas.

No ERASMUS koordinatora Turcijā saņēmām izsmeļošu mūsu darbības plānu universitātē, ziņu, ka mūs lidostā sagaidīs, bet arī piebildi, ka, ja kas atgadās, tad sarunu valoda galvenokārt varētu būt žestu valoda, jo Turcijā runā turciski un ļoti reti kāds zina angļu valodu. Tā nu mēs savas lekcijas dārzeņkopībā, netradicionālajā dārzkopībā un daiļdārzkopībā sagatavojušas angļu valodā piedomājām arī pie varbūt izmantojamās žestu valodas. Tomēr visas mūsu bažas izrādījās liekas. Mūs ļoti jauki sagaidīja , iekārtoja viesnīcā, kurā gan tiešām noderēja arī žesti, bet tas bija pat ļoti interesanti.

Savu programmas izpildi sākām ar iepazīšanos - ar fakultātes laboratorijām, izmēģinājuma laukiem un, protams, cilvēkiem. Nebijām gaidījušas tik lielu atsaucību un viesmīlību.Ar mums nāca iepazīties visi mācībspēki un nebūt ne tikai tie, kuriem tas ir pienākums, tā kā tas galvenokārt tomēr  notiek pie mums. Katrs apjautājās par mūsu specialitāti, studentiem , valsti un mums pašām. Ik pa laikam tikām aicinātas uz "Tyrkish tee" un tiešām šķita, ka gardāka tēja nav baudīta.

Lekcijās piedalījās gan studenti, gan mācību spēki. Jā, maz studentu saprot angļu valodu, bet to ko nesaprata tulkoja mūsu koordinators. Bija viegli strādāt, jo auditorija bija ļoti ieinteresēta un atsaucīga- jautājumi un jautājumi, gan par lekciju tēmām, gan par mūsu valsti kopumā. Kad noslēgumā atskaņojām Welcome to Latvia, studenti cēlās kājās un dziedāja līdzi - viņi mūsu Prāta vētru pazina. Visi gribēja kopā nofotografēties un nākamajā dienā, kad staigājām pa universitāti, studenti mums uzsmaidīja un sveicināja kā senus paziņas.

Pateicoties jaukajiem studentiem, bezgala sirsnīgajai un rūpīgajai ERASMUS koordinatora ģimenei , mums par Turciju radās ļoti labs iespaids un kliedēja kādreiz dzirdētos ne tik glaimojošos nostāstus. Tā jau ir - pēc valsts spriež pēc satiktajiem cilvēkiem- to arī mums vajadzētu ielāgot dodoties tuvos un tālos ceļos, kā arī uzņemot ciemiņus.

Ieva Žukauska un Aija Dižgalve, Lauksaimniecības fakultāte